Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas vai

traucēšanas noteikumi

(1) Īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai

traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas

nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā

izplatības areālā, šādos nolūkos:

1) savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu

saglabāšanas interesēs;

2) lai nepieļautu nopietnu kaitējumu it īpaši labībai,

mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem, kā arī citiem

īpašuma veidiem;

3) lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības,

drošības vai citas sevišķi svarīgas intereses, arī sociāla vai

ekonomiska rakstura intereses, un videi primāri svarīgas

labvēlīgas izmaiņas;

4) lai izpētes un izglītības nolūkā atjaunotu īpaši

aizsargājamo sugu populācijas un reintroducētu attiecīgās sugas,

kā arī veiktu šā mērķa sasniegšanai vajadzīgās pavairošanas

darbības, tostarp augu mākslīgo pavairošanu;

5) atsevišķu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanai vai

turēšanai stingri kontrolētos apstākļos, izlases veidā un

ierobežotā apjomā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes

noteiktajiem limitiem.

(2) Putnu sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt

izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē

attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai, šādos nolūkos:

1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības

interesēs;

2) lidojumu drošības interesēs;

3) lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem,

lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un

ūdeņiem;

4) lai aizsargātu faunu un floru;

5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu,

sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;

6) atsevišķu putnu sagūstīšanai, turēšanai vai citādai

saprātīgai izmantošanai stingri kontrolētos apstākļos un izlases

veidā.

(3) Jebkura persona, arī valsts vai pašvaldības iestāde,

kas lūdz piemērot izņēmumu šā panta pirmajā un otrajā daļā

minētajos gadījumos, iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei

informāciju, kurā norāda:

1) sugu, uz kuru attiecas izņēmums, šā izņēmuma iemeslus, tai

skaitā riska veidu, izvērtētās alternatīvas un izmantotos

zinātniskos datus;

2) līdzekļus, ierīces, paņēmienus vai pasākumus, ar kuriem

plānots nonāvēt vai sagūstīt atsevišķus indivīdus, kā arī to

izmantošanas iemeslus un ierobežojumus;

3) laika un vietas apstākļus, kādos piemērojams izņēmums, kā

arī citus izņēmuma piemērošanas nosacījumus.

(4) Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējusi šā panta

pirmajā un otrajā daļā minētā izņēmuma piemērošanas iespēju, lemj

par:

1) tā piemērošanu attiecīgajai sugai;

2) līdzekļiem, metodēm, ierīcēm vai paņēmieniem, kas ir

atļauti indivīdu sagūstīšanā vai nonāvēšanā;

3) laika un vietas apstākļiem, kādos piemērojams izņēmums, kā

arī citiem izņēmuma piemērošanas nosacījumiem;

4) nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem.

(5) Dabas aizsardzības pārvalde apkopo informāciju par

izņēmuma piemērošanas gadījumiem, kā arī uzrauga nosacījumu

ievērošanu katrā izņēmuma gadījumā.

(6) Vides ministrija reizi divos gados attiecībā uz šā

panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem un katru gadu attiecībā

uz šā panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem apkopo informāciju

par piemērotajiem izņēmumiem un nodrošina ziņojumu iesniegšanu

Eiropas Komisijai atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu

prasībām."