8. pants

Iesniegtais

viedoklis un priekšlikums. Izteikt saistošo noteikumu

58. punktu šādā redakcijā: "Pēc pašvaldības darba reglamentā

noteiktās domes lēmuma projekta saskaņošanas procedūras

pabeigšanas domes lēmuma projekta sagatavotājs domes lēmuma

projektu, kura izskatīšana atbilst šo saistošo noteikumu 9.

punktā noteiktajai padomes kompetencei, iesniedz izskatīšanai arī

padomes priekšsēdētājam (tajā skaitā, lai izlemtu jautājumu par

domes lēmuma projekta iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā).

Minēto domes lēmuma projektu padome izskata 10 (desmit) kalendāro

dienu laikā no domes lēmuma projekta iesniegšanas dienas.

Pašvaldības

viedoklis. Saistošo noteikumu 58. punkta redakcija

pārskatīta un precizēta.

9.

Iesniegtais viedoklis un priekšlikums. Papildināt

saistošos noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka iedzīvotāju

padomes kompetencē ietilpst izvērtēt un pieņemt lēmumu par

nekustamo īpašumu un meža cirsmu atsavināšanu.

Pašvaldības viedoklis. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 10.

panta pirmās daļas 16. punktu, domes kompetencē ietilpst lemt par

pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu un apgrūtināšanu, kā

arī par nekustamā īpašuma iegūšanu. Saskaņā ar Talsu novada domes

2023. gada 30. marta saistošo noteikumu Nr. 7 "Talsu

novada pašvaldības nolikums" 17.2. un 17.4. apakšpunktu,

Talsu novada pašvaldības dome pilnvarojusi izpilddirektoru lemt

par pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu (atsavināšana), ja

nekustamais īpašums ir zemes starpgabals vai nekustamā īpašuma

kadastrālā vērtība nepārsniedz 5 000 euro un lemt par

tiesību (piemēram, ciršanas, medību) izmantošanu, ja nosacītā

cena nepārsniedz 20 000 euro.

Iedzīvotāju padomes uzdevums ir pārstāvēt iedzīvotāju

intereses un sniegt viedokli par sabiedriski nozīmīgiem

jautājumiem, kas ietekmē konkrēto teritoriju. Iedzīvotāju padomei

nav tiesību lemt vai pieņemt lēmumus jautājumos, kas attiecas uz

īpašumtiesību maiņu, mantiskajām saistībām vai pašvaldības

īpašuma pārvaldīšanu, jo šie jautājumi ir saistīti ar publisko

resursu tiesisko regulējumu un finanšu atbildību, kuru var

uzņemties tikai dome vai tās pilnvarotas amatpersonas atbilstoši

normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā minēto, nav pamata papildināt

saistošos noteikumus ar punktu, kas paplašinātu iedzīvotāju

padomes kompetenci.

10.

Iesniegtais priekšlikums un viedoklis. Izslēgt saistošo

noteikumu 53., 55. un 56. punktu.

Pašvaldības viedoklis. Lai nodrošinātu iedzīvotāju padomes

sēdes efektivitāti un pārskatāmību, saistošajos noteikumos

saglabāja iedzīvotāju padobju sēdes norises kārtība. Iedzīvotāju

padomes sēdes kārtības noteikšana saistošajos noteikumos

nodrošina saprotamu darbības modeli, iekšējās kārtības principus

un atbilst labas pārvaldības principiem.

8.5. No institūcijām

saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un izvērtējums

(vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi, pamatojums) -

gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz normatīvajos aktos

noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc pašvaldības iniciatīvas,

gan sniegti pēc institūcijas iniciatīvas

Pašvaldībā 2025. gada 19. maijā saņemts Viedās

administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk -

VARAM) atzinums par saistošajiem noteikumiem, kurā norādīts,

ka:

1. saistošo noteikumu 3. punktā ir ietverti ar dzīvesvietu vai

īpašuma piederību saistīti priekšnoteikumi personu dalībai

iedzīvotāju padomes vēlēšanās atbilstoši Pašvaldību likuma 58.

panta piektās daļas otrajā teikumā ietvertajam pilnvarojumam,

tādēļ saistošo noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatojumā norādāma

atsauce arī uz Pašvaldību likuma 58. panta piekto daļu;

2. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta trešo daļu par

padomes locekli var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu

vecumu un ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas

Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet

ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Pašvaldība nav tiesīga

noteikt papildu kritērijus padomes loceklim. Turpretī saistošo

noteikumu 14. punkta pirmais teikums paredz, ka "ikvienam

padomes darbības teritorijas iedzīvotājam ir tiesības pieteikt

savu kandidatūru (sevi) padomes locekļa amatam". Savukārt 3.

punkta pirmais teikums definē, ka "padomes darbības

teritorijas iedzīvotājs ir persona, kura pašvaldības domes lēmuma

par vēlēšanu rīkošanu spēkā stāšanās dienā atbilst Pašvaldību

likuma 58. panta piektās daļas pirmajā teikumā noteiktajiem

kritērijiem un papildus atbilst kādam no šādiem kritērijiem - tā

deklarētā dzīvesvieta vai deklarētā papildu adrese reģistrēta

padomes darbības teritorijā vai tam padomes darbības teritorijā

pieder likumā noteiktajā kārtībā personiski reģistrēts

nekustamais īpašums". Ievērojot minēto, precizējams saistošo

noteikumu 14. punkts, savukārt 3. punktā noteiktās pazīmes

atbilstoši Pašvaldību likuma 58. panta piektajai daļai var tikt

attiecinātas tikai uz padomes vēlētājiem;

3. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta ceturto daļu par

padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības

izpilddirektoram un viņa vietniekam. Pašvaldība nav tiesīga

paredzēt liegumu citām pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem)

būt par padomes locekli. Turpretī saistošo noteikumu 15. punkta

otrais teikums noteic, ka "papildus Pašvaldību likuma 58.

panta ceturtajā daļā noteiktajam Vēlēšanu rīkotāja amatpersonai

(darbiniekam), kas tieši piedalās attiecīgās padomes vēlēšanu

sagatavošanā un sarīkošanā (organizē vēlēšanu sagatavošanu un

sarīkošanu, pārbauda, vai atnākušie ir vēlētāji; apstrādā

elektroniskā pastā saņemtās vēlēšanu zīmes; piedalās balsu

skaitīšanā), nav atļauts būt par attiecīgās padomes

locekli". Iedzīvotāju padome kā konsultatīva institūcija

Pašvaldību likumā tika paredzēta ar mērķi veicināt sabiedrības

iesaisti pašvaldības darbā, pēc iespējas neradot administratīvus

vai citus šķēršļus padomju izveidei un darbībai, tai skaitā

iedzīvotāju izvēlei par tām personām, kas kā padomes locekļi

pārstāvēs sabiedrības intereses padomē. Proti, ja persona, kas

atbilst Pašvaldību likuma 58. panta trešajai daļai, pati vēlas

vai pēc sabiedrības iniciatīvas piekrīt būt par padomes locekli

(arī kandidātu), pašvaldība nedrīkst šīs tiesības ierobežot. Ja

pašvaldība saskata iespējamas negodprātīgas rīcības riskus

situācijā, kad padomes locekļa kandidāts kā pašvaldības

amatpersona ir iesaistīts padomes vēlēšanu organizēšanā,

pašvaldība ar padomes vēlēšanu organizēšanu saistītos pienākumus

var uzdot citai pašvaldības amatpersonai. Ievērojot minēto,

precizējams saistošo noteikumu 15. punkts;

4. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta sestās daļas 4.

punktu padomes nolikumā cita starpā nosaka padomes locekļu

ievēlēšanas kārtību, paredzot iespēju iedzīvotājiem tieši balsot

par padomes locekļu kandidātiem. Kopsakarā ar 58. panta piekto

daļu par kritērijiem personām, kuras ir tiesīgas vēlēt padomi, no

Pašvaldību likuma izriet princips, ka padomes locekļus izvēlas un

padomes sastāvu nosaka vienīgi iedzīvotāji. Līdz ar to arī

padomes darbība noris, pamatojoties uz iedzīvotāju doto mandātu,

nevis domes vai citas pašvaldības institūcijas lēmumu. Vienlaikus

saistošo noteikumu 36. punkts paredz, "ja padomes locekļu

skaits ilgāk kā trīs mēnešus ir mazāks nekā saistošo noteikumu 4.

punktā noteiktais un padomes locekļa vietā nestājas nākamie

balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušie padomes locekļa

kandidāti, dome atlaiž padomi, bet līdz atlaišanai padome savu

darbību aptur". Šajā sakarā būtiski ņemt vērā, ka gan dome,

gan padome kā koleģiālas institūcijas lēmumus pieņem ar locekļu

balsojumu un šie locekļi ir brīvi savā balsojumā. Tādējādi nevar

tikt izslēgta iespēja, ka neatkarīgi no iemesliem dome var

nenolemt par padomes atlaišanu, kā arī padome var nenolemt par

darbības apturēšanu, taču šāda situācija saistošajos noteikumos

nav noregulēta. Ievērojot minēto, pārskatāma saistošo noteikumu

36. punktā noteiktā padomes darbības izbeigšanas kārtība, tajā

skaitā izvērtējot iespēju saistošajos noteikumos imperatīvi

noteikt gadījumus, kad padome beidz savu darbību, vai arī

paredzēt iespēju padomei pašai lemt par darbības izbeigšanu, tai

skaitā turpināt darbību, ja padomes darbs ir jēgpilns un

rezultatīvs (piemēram, trūkst viens vai divi padomes locekļi,

taču padome ir aktīva un spēj īstenot savas pilnvaras);

5. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta sestās daļas 7.

punktu padomes nolikumā cita starpā nosaka kārtību, kādā

pašvaldības institūcijas izskata iedzīvotāju padomes iesniegumus.

Šajā sakarā saistošo noteikumu 57. punkts paredz, ka

"pašvaldības institūcijas izskata padomes iesniegumus

analoģiski kārtībai, kādā tiek izskatīti privātpersonu

iesniegumi, ja likums nenosaka citādāk". Pašvaldību likuma

58. panta sestās daļas 7. punkta pilnvarojums paredz pienākumu

saistošajos noteikumos noteikt konkrētu padomes iesniegumu

izskatīšanas (procesuālās virzības) kārtību, un nav pietiekama

nekonkrēta atsauce uz privātpersonu iesniegumu izskatīšanas

kārtību, jo īpaši, ka padomes nav privātpersonas, bet pašas

pašvaldības institūcijas. Ievērojot minēto, saistošie noteikumi

papildināmi, konkretizējot padomes iesniegumu izskatīšanas

kārtību (piemēram, kurai pašvaldības institūcijai jāiesniedz

iesniegums, kā tiek noteikta institūcija, kas sagatavo vai sniedz

atbildi, kāds ir atbildes sniegšanas termiņš);

6. saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta otro daļu padome

izskata no šā likuma 4. panta pirmās daļas 2., 5. un 12. punktā

noteiktajām pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus, kas skar

padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses, un iesniedz

lēmumu projektus izskatīšanai domē. Domei ir pienākums noskaidrot

padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu par izmaiņām šajā pantā

minēto pašvaldības funkciju izpildes kārtībā, ja tās var skart

padomes darbības teritorijas iedzīvotāju intereses. Ministrija

pauž uzskatu, ka situācijā, kad pašvaldība atbilstoši 58. panta

sestās daļas 1. punktam padomes nolikumā nosaka padomei papildu

kompetenci, arī attiecībā uz šo kompetenci ir piemērojama 58.

pantā paredzētā abpusējā domes un padomes sadarbības kārtība.

Proti, ir attiecināmas kā padomes tiesības iesniegt domes lēmumu

projektus (izriet arī no Pašvaldību likuma 36. panta pirmās daļas

6. punkta), tā domes pienākums noskaidrot padomes viedokli par

domes lēmuma projektu - ar izrietošu padomes pienākumu šo

viedokli sniegt. Ievērojot minēto, pārskatāms saistošo noteikumu

58. punkta otrais un trešais teikums. Vienlaikus izvērtējama

nepieciešamība 58. punkta regulējumu iekļaut saistošajos

noteikumos, tā kā atbilstoši Pašvaldību likuma 36. panta otrajai

daļai domes lēmuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas,

reģistrēšanas, kā arī izskatīšanas kārtību pašvaldības

institūcijās, tostarp tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi un

atbilstības pašvaldības budžetam izvērtēšanu, kā arī atzinuma

saņemšanu no domes komitejām, nosaka pašvaldības darba reglamentā

[..].

Pašvaldības viedoklis. Ņemot vērā VARAM 2025. gada

19. maija atzinumu Pašvaldība precizēja saistošo noteikumu

tiesisko regulējumu, 14., 15., 36., 57. un 58. punktu.

Saistošie noteikumi papildināt ar 36.1 punktu.

8.6. Informācija par cita

veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas

Nav notikušas.

Talsu novada pašvaldības domes

priekšsēdētājs A. Bērziņš