7. pants

Papildināt VI sadaļu ar Pirmo A nodaļu šādā redakcijā:

"Pirmā A nodaļa

Mantojuma apsardzība

77.1 pants. (1) Zvērināts tiesu

izpildītājs veic mantojuma apsardzību, pamatojoties uz zvērināta

notāra aicinājumu.

(2) Zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību atteikties

pieņemt izpildei zvērināta notāra aicinājumu, ja tajā norādītās

mantas atrašanās vieta ir zvērināta tiesu izpildītāja amata

vietai noteiktajās robežās (iecirknī).

(3) Persona, kura lūgusi mantojuma apsardzību, pēc

zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā zvērināta tiesu

izpildītāja saimnieciskās darbības kontā norādīto summu, kas

nepieciešama mantojuma apsardzības darbību uzsākšanai. Lietas

gaitā pēc zvērināta tiesu izpildītāja norādījuma persona, kura

lūgusi mantojuma apsardzību, iemaksā zvērināta tiesu izpildītāja

saimnieciskās darbības kontā papildu summu, lai segtu ar

mantojuma apsardzību saistītos izdevumus. Zvērināta tiesu

izpildītāja norādītās summas nesamaksāšana ir pamats mantojuma

apsardzības izbeigšanai.

(4) Tiesības saņemt ziņas un iepazīties ar mantojuma

apsardzības lietas dokumentiem ir personai, kura lūgusi mantojuma

apsardzību, zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt

mantojuma apsardzību, mantiniekiem un mantojuma aizgādnim, ja

tāds ir iecelts.

77.2 pants. (1) Mantojuma apsardzība

uzsākama bez liekas kavēšanās, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

Paziņojums par mantojuma apsardzības uzsākšanu netiek sūtīts.

(2) Ja pilngadīga persona atsakās zvērinātu tiesu izpildītāju,

kas veic mantojuma apsardzības darbības, ielaist nekustamajā

īpašumā, telpās vai citās glabātavās, kurās saskaņā ar zvērināta

notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas apsargājamā

manta, zvērināts tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi,

kura klātbūtnē iekļūst nekustamajā īpašumā, telpās vai citās

glabātavās un veic mantojuma apsardzības darbības.

(3) Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka nekustamais

īpašums, telpas vai citas glabātavas, kurās saskaņā ar zvērināta

notāra aicinājumu veikt mantojuma apsardzību atrodas apsargājamā

manta, ir slēgtas vai tajās netiek sastapta pilngadīga persona,

zvērināts tiesu izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma,

telpām vai citām glabātavām atstāj paziņojumu par mantojuma

apsardzības darbību veikšanas datumu un laiku, norādot, ka

gadījumā, ja paziņojumā norādītajā datumā un laikā netiks

nodrošināta iekļūšana nekustamajā īpašumā, telpās vai citās

glabātavās, tiks veikta to piespiedu atvēršana policijas

pārstāvja klātbūtnē. Ja nekustamais īpašums, telpas vai citas

glabātavas pieder trešajām personām, paziņojums tiek nosūtīts

attiecīgajām personām ar pasta sūtījumu.

(4) Ja paziņojumā norādītajā laikā zvērinātam tiesu

izpildītājam mantojuma apsardzības darbību veikšanai netiek

nodrošināta iekļūšana nekustamajā īpašumā, telpās vai citās

glabātavās, tās tiek atvērtas piespiedu kārtā policijas pārstāvja

klātbūtnē. Ja nekustamajā īpašumā, telpās vai citās glabātavās

pēc to atvēršanas netiek sastapta neviena pilngadīga persona,

zvērināts tiesu izpildītājs pēc telpu piespiedu atvēršanas gādā

par to drošu aizvēršanu un aizzīmogošanu. Zvērināts tiesu

izpildītājs pie attiecīgā nekustamā īpašuma, telpām vai citām

glabātavām atstāj paziņojumu ar uzaicinājumu ierasties zvērināta

tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu telpu atslēgas.

(5) Par šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētajām

darbībām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu.

77.3 pants. (1) Personas, kuras

dzīvojušas ar mirušo personu vienā dzīvoklī vai pie kurām atrodas

mantojamā manta, rakstveidā sniedz apliecinājumu zvērinātam tiesu

izpildītājam, ka tās no palikušās mantas neko nav noslēpušas un

tām nav zināms, ka kādu mantas daļu pēc mantas atstājēja nāves

būtu noslēpušas, paņēmušas vai aiznesušas citas personas. Ja šīs

personas atsakās sniegt apliecinājumu, tās rakstveidā paskaidro

atteikuma iemeslus.

(2) Ja kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām personām

atsakās sniegt apliecinājumu vai dot paskaidrojumus, zvērināts

tiesu izpildītājs sastāda par to aktu un šajā likumā noteiktajā

kārtībā iesniedz to tiesai, lai tiesa izlemtu jautājumu par

attiecīgās personas atbildību. Personas atteikums neaptur

zvērināta tiesu izpildītāja darbības.

(3) Ja tiek konstatēts, ka persona sniegusi nepatiesas ziņas,

zvērināts tiesu izpildītājs nosūta attiecīgu iesniegumu

prokuroram.

(4) Lietas, uz kurām pretenzijas par to piederību pieteikušas

trešās personas, aizzīmogo vai apķīlā un aizzīmogošanas vai

apķīlāšanas aktā norāda pieteikto pretenziju. Ja persona

aizzīmogošanas vai apķīlāšanas brīdī vai pirms tam iesniedz

zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecina mantas

piederību, zvērināts tiesu izpildītājs šādu mantu aktā neiekļauj.

Personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz apķīlājamo

vai aizzīmogojamo mantu vai tās daļu, bet tā nevar iesniegt

zvērinātam tiesu izpildītājam mantas piederību apliecinošus

dokumentus vai zvērināts tiesu izpildītājs tos neatzīst par

pietiekamiem mantas piederības konstatēšanai, ir tiesības celt

prasību tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

(5) Ja ir saņemts paziņojums, ka starp mirušās personas lietām

atrodas testaments, zvērināts tiesu izpildītājs to uzmeklē

vispirms. Ja testamentu atrod, zvērināts tiesu izpildītājs to

nosūta zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt

mantojuma apsardzību.

77.4 pants. (1) Aizzīmogošanu

izdara, ja šis mantojuma apsardzības līdzeklis norādīts zvērināta

notāra aicinājumā vai zvērināts tiesu izpildītājs to konkrētajā

gadījumā atzīst par lietderīgāko mantojuma apsardzības līdzekli

vai ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nekavējoties apķīlāt

mantu. Šādā gadījumā, tiklīdz tas ir iespējams, zvērināts tiesu

izpildītājs mantu apķīlā.

(2) Aizzīmogošanu izdara, aizzīmogojot lietu glabātavas,

iesaiņojumus, kuros lietas sasaiņotas, vai, ja mantojamā manta ir

nekustamais īpašums, aizzīmogojot pašu īpašumu. Aizzīmogošanā var

piedalīties Notariāta likuma 289.pantā norādītās personas.

(3) Nav aizzīmogojams nekustamais īpašums, telpas, glabātavas

un lietas, kas nepieciešamas ikdienas lietošanai personām, kuras

lieto attiecīgo nekustamo īpašumu, telpas, glabātavas un lietas,

kā arī tāds nekustamais īpašums un lietas, kuras pēc to rakstura

nevar aizzīmogot. Neaizzīmogojamās lietas un nekustamais īpašums

ir apķīlājams. Apsargājamā manta ir apķīlājama arī tad, ja

zvērināts tiesu izpildītājs to konkrētajā gadījumā atzīst par

lietderīgāku mantojuma apsardzības līdzekli nekā

aizzīmogošana.

(4) Zvērināts tiesu izpildītājs visas ar aizzīmogošanu

saistītās darbības ieraksta aktā. Aktu paraksta zvērināts tiesu

izpildītājs un personas, kuras piedalījušās aizzīmogošanā. Ja

kāda no personām aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs to

norāda aktā.

77.5 pants. (1) Kustamās mantas apķīlāšana

izpaužas tās aprakstīšanā un novērtēšanā. Nekustamā īpašuma

apķīlāšana izpaužas tā aprakstīšanā un, ja nepieciešams, arī

novērtēšanā. Mantojamās mantas aprakstīšanu un novērtēšanu

zvērināts tiesu izpildītājs veic atbilstoši Civilprocesa likumā

noteiktajai kustamās mantas un nekustamā īpašuma aprakstīšanas un

novērtēšanas kārtībai, ciktāl šajā likumā nav paredzēts

citādi.

(2) Zvērināts tiesu izpildītājs par apķīlāšanas darbībām

sastāda aktu. Aktu paraksta zvērināts tiesu izpildītājs un

personas, kuras piedalījušās mantas apķīlāšanā. Ja kāda no šīm

personām aktu neparaksta, zvērināts tiesu izpildītājs to norāda

aktā.

77.6 pants. (1) Aizzīmogotā vai apķīlātā

manta nododama mantojuma aizgādnim. Līdz ar aizzīmogotās vai

apķīlātās mantas nodošanu mantojuma aizgādnim mantojuma

apsardzība izbeidzas.

(2) Ja līdz mantas aizzīmogošanas vai apķīlāšanas dienai

mantojuma aizgādnis nav iecelts, zvērināts tiesu izpildītājs

aizzīmogotās vai apķīlātās mantas apsardzībai ieceļ kustamās

mantas glabātāju vai nekustamā īpašuma pārvaldnieku.

(3) Kustamās mantas glabātājs rakstveidā apliecina, ka

viņš apķīlāto mantu neatsavinās, neieķīlās un neizlietos citam

uzdevumam vai nolūkam un ka par tās izšķērdēšanu, atsavināšanu,

noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.

Zvērināta tiesu izpildītāja ieceltais nekustamā īpašuma

pārvaldnieks aprakstīto nekustamo īpašumu saglabā tādā pašā

stāvoklī, kāds tas bija aprakstīšanas brīdī, un kopā ar to pašu

kustamo mantu. Nekustamā īpašuma pārvaldniekam ir tāda pati

atbildība kā šajā likumā noteiktajam kustamās mantas

glabātājam.

(4) Apķīlātās vērtslietas un vērtspapīrus zvērināts tiesu

izpildītājs izņem un nodod mantojuma aizgādnim, bet, ja tāds nav

iecelts un zvērināts tiesu izpildītājs pats nevar nodrošināt to

saglabāšanu, nodod glabāšanā kredītiestādē.

(5) Naudu zvērināts tiesu izpildītājs izņem un iemaksā savā

depozīta kontā, bet, ja ir iecelts mantojuma aizgādnis, -

aizgādņa norādītajā kontā.

(6) Lietas, kas ātri bojājas, nekavējoties pārdodamas

atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kustamās mantas

pārdošanas kārtībai, bet par tām saņemtā nauda pēc izdevumu

atskaitīšanas ieskaitāma zvērināta tiesu izpildītāja depozīta

kontā. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņo zvērinātam notāram, kas

izsniedzis aicinājumu veikt mantojuma apsardzību, par depozīta

kontā ieskaitīto naudu, kas saņemta par lietu pārdošanu.

77.7 pants. Mantojamo naudas līdzekļu

apķīlāšanu kredītiestādē zvērināts tiesu izpildītājs veic, dodot

rīkojumu ieskaitīt attiecīgos naudas līdzekļus (to skaitā

noguldījumus) zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

77.8 pants. Pēc zvērināta notāra aicinājuma

izpildes zvērināts tiesu izpildītājs sagatavo aktu, kurā norāda

visas lietā veiktās darbības un to rezultātu. Aktu zvērināts

tiesu izpildītājs nosūta zvērinātam notāram, kas izsniedzis

aicinājumu veikt mantojuma apsardzību.

77.9 pants. (1) Ja mantojuma

apsardzības darbību veikšanas brīdī mantojuma aizgādnis nebija

iecelts, pēc mantojuma aizgādņa iecelšanas aizzīmogoto vai

apķīlāto mantu vai apķīlātos naudas līdzekļus nodod mantojuma

aizgādnim.

(2) Zīmogus zvērināts tiesu izpildītājs noņem mantojuma

aizgādņa klātbūtnē. Par visām ar zīmogu noņemšanu saistītajām

darbībām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu. Aktu paraksta

zvērināta tiesu izpildītāja uzaicinātās klātesošās personas. Ja

kāda no šīm personām atsakās aktu parakstīt, zvērināts tiesu

izpildītājs to norāda aktā. Aktu zvērināts tiesu izpildītājs

iesniedz zvērinātam notāram, kas izsniedzis aicinājumu veikt

mantojuma apsardzību.

(3) Ja manta nodota glabāšanā, zvērināts tiesu izpildītājs dod

rīkojumu glabātājam nodot mantu vai īpašumus mantojuma

aizgādnim.

(4) Apķīlātos mantojamos naudas līdzekļus, kā arī naudas

līdzekļus, kas saņemti par tādu lietu pārdošanu, kuras ātri

bojājas, zvērināts tiesu izpildītājs pārskaita aizgādņa

norādītajā bankas kontā.

(5) Zvērināts tiesu izpildītājs atceļ mantojuma apsardzības

līdzekļus pēc tam, kad ir segti ar mantojuma apsardzību saistītie

izdevumi.

77.10 pants. (1) Ar mantojuma apsardzību

saistītajos izdevumos ietilpst tiesu izpildītāja amata atlīdzība

takses apmērā un mantojuma apsardzības darbību veikšanai

nepieciešamie izdevumi. Nepieciešamie izdevumi ir:

1) izdevumi, kas saistīti ar paziņojumu un citu dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu;

2) izdevumi par mantas glabāšanu un pārvadāšanu;

3) ceļa izdevumi nokļūšanai mantojuma apsardzības vietā;

4) samaksa ekspertam;

5) citi mantojuma apsardzības darbību veikšanai nepieciešamie

izdevumi.

(2) Mantojuma apsardzības darbību veikšanai nepieciešamo

izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par

izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem.

77.11 pants. Zvērināta tiesu

izpildītāja darbības, veicot mantojuma apsardzību, vai atteikumu

veikt šādas darbības ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā

atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai sūdzību iesniegšanas

kārtībai par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām sprieduma

izpildīšanā."