1. pants

APMĀCĪBU VAJADZĪBU APZINĀŠANA

Mūžizglītība ir atzīstama par būtisku mērķtiecīgas un

ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā. Mūžizglītības pasākumi ir

īstenojami sistemātiski, nevis periodiski. Sistemātiskas apmācību

stratēģijas īstenošana attiecībā uz tiesu varu, tai piederīgajām

profesijām un tiesībaizsardzības iestādēm līdz šim nav bijusi

iespējama ierobežoto valsts budžeta līdzekļu un līdz ar to

ierobežotā apmācību piedāvājuma dēļ.

Vajadzību apzināšana ir nozīmīgs elements apmācību stratēģijas

īstenošanā un tās mērķu sasniegšanā. Pastāv dažādas metodes

apmācību vajadzību apzināšanai, piemēram, novērošana, intervijas,

aptaujas, funkciju analīze u. c. Izstrādājot plānu, kā arī

sagatavojot projekta pieteikumu, izmantotas vairākas no minētajām

metodēm, lai gūtu visaptverošu priekšstatu par apmācību

vajadzībām.

Tika ņemta vērā Latvijas Tiesnešu mācību centra sniegtā

informācija, kas balstīta uz centra ekspertu un lektoru

novērojumiem par apmācību vajadzībām, vadot lekcijas un seminārus

tiesnešu, tiesu darbinieku, kā arī tiesu varai piederīgo

profesiju mērķauditorijās. Latvijas Tiesnešu mācību centrā ir

izveidota Mācību programmu darba grupa, kurai ir četras

apakšgrupas - krimināltiesību, civiltiesību, administratīvo

tiesību un starptautisko tiesību apakšgrupa. Katru gadu apmācību

programma tiek sastādīta no jauna. Izstrādājot apmācību

programmu, apmācību tēmas tiek iegūtas no visu iepriekšējā un

kārtējā gada semināru novērtējumos ieteiktajām tēmām; tiesnešu un

tiesu darbinieku elektroniskajās aptaujas anketās norādītajām

tēmām; Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas ieteikumiem

par semināru tēmām; citu iestāžu ieteikumiem, kuri saņemti

vēstuļu veidā vai par kuriem kārtējā mācību gadā iestādes

izteikušas ierosinājumus; Mācību programmu darba grupas ekspertu

ieteikumiem; Latvijas Tiesnešu mācību programmu vadītāju

komentāriem par saņemtajām semināru dalībnieku atsauksmēm un

lektoru vērtējumu; normatīvo aktu grozījumiem; tiesu prakses;

projektiem.

Ņemot vērā finanšu resursus, tēmu, kuras vajadzētu ietvert

katra gada apmācību programmā, ir daudz vairāk nekā reālo iespēju

tās īstenot. Plānā iekļautās konkrētās apmācību tēmas ir tikušas

identificētas jau iepriekšējo gadu apmācību programmu

sagatavošanas procesā, bet finanšu resursu trūkuma dēļ tās līdz

šim nav īstenotas.

Tika intervēti tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvji un

politikas veidotāji tieslietu nozarē, notika konsultācijas ar

Tieslietu padomi, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu

varu" ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas

politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu darba

organizācijas pilnveidošanā. Tika analizēti arī mērķauditoriju

amata pienākumi, identificētas to kvalitatīvai izpildei

nepieciešamās prasmes un iemaņas. Būtisks apmācību vajadzību

apzināšanas rīks ir visu iesaistīto institūciju aptauja. Aptauju

veica Tiesu administrācija kā potenciālā projekta ieviesēja,

aptaujājot partnerinstitūcijas - Valsts tiesu ekspertīžu biroju,

Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju un Augstāko tiesu - par

apmācību un izvērtējuma nepieciešamību, lūdzot norādīt apmācību

jomas, tēmas, nepieciešamo nodarbību un potenciālo apmācāmo

dalībnieku skaitu. Aptauja minētajām iestādēm tika nosūtīta

2015. gada 9. martā, un atbilžu iesniegšanas termiņš

tika noteikts 2015. gada 31. marts. Saistībā ar rajona

(pilsētu) tiesu, apgabaltiesu, administratīvo tiesu tiesnešu un

tiesu darbinieku apmācību vajadzībām tika apzināts Latvijas

Tiesnešu mācību centrs. Aptauja par starpdisciplināro apmācību

nepieciešamību tika nosūtīta arī Latvijas zvērinātu tiesu

izpildītāju padomei, Latvijas zvērinātu advokātu padomei,

Latvijas zvērinātu notāru padomei, Korupcijas novēršanas un

apkarošanas birojam, Maksātnespējas administrācijai, Mediācijas

padomei un Valsts ieņēmumu dienestam, lūdzot norādīt apmācību

jomas, tēmas, nepieciešamo nodarbību un potenciālo apmācāmo

dalībnieku skaitu. Aptauja minētajām iestādēm tika nosūtīta

2015. gada 9. martā, un atbilžu iesniegšanas termiņš

tika noteikts 2015. gada 10. aprīlis. Tieslietu

ministrija un Tiesu administrācija 2015. gada 3. jūlijā

organizēja sanāksmi ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas

Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību

savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas

Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Pašvaldību

savienības pārstāvjiem. Minētajā sanāksmē nevalstisko

organizāciju pārstāvji tika iepazīstināti ar plānotā projekta

mērķiem, aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. Sanāksmē

piedalījās visu aicināto institūciju pārstāvji, izņemot

Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi. Aicināto

nevalstisko organizāciju pārstāvji atzinīgi novērtēja Ministru

kabinetā 2015. gada 9. martā apstiprināto Tiesu varas

un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu

kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānu

2015.-2020. gadam (turpmāk - plāns) un norādīja, ka arī

apmācībās labprāt piedalītos kāds no nevalstisko organizāciju

pārstāvjiem un ka plānotā projekta ietvaros būtu nepieciešams

pilnveidot anonimizēto tiesu nolēmumu datubāzi, kurā sabiedrībai

ir pieejami visi anonimizētie tiesu nolēmumi, kas radītu

priekšstatu par apmācību rezultātu sasniegšanu.

Tiesu varas un

tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācību vajadzību saraksts

pa apmācību tēmu grupām (nozarēm)

Joma/nozare

Institūcija

Mērķa

grupa

Krimināltiesības

Ģenerālprokuratūra

Prokurori

Iekšlietu ministrija

Izmeklētāji

Tiesu iestādes*

Tiesneši un iestāžu

darbinieki

Valsts tiesu ekspertīžu

birojs

Tiesu eksperti

Starptautiskās tiesības

Tiesu iestādes

Tiesneši un iestāžu

darbinieki

Civiltiesības

Ģenerālprokuratūra

Prokurori

Iekšlietu ministrija

Izmeklētāji

Tiesu iestādes

Tiesneši

Valsts tiesu ekspertīžu

birojs

Tiesu eksperti

Svešvalodas

Tiesu iestādes

Tiesneši un iestāžu

darbinieki

Ģenerālprokuratūra

Prokurori un darbinieki

Valsts tiesu ekspertīžu

birojs

Tiesu eksperti

Vides tiesības

Iekšlietu ministrija

Izmeklētāji

Tiesu iestādes

Tiesneši un iestāžu

darbinieki

Administratīvās tiesības

Tiesu iestādes

Tiesneši un iestāžu

darbinieki

Prasmju

attīstības apmācības (piemēram, saskarsme ar plašsaziņas

līdzekļiem, vadības prasmes, publiskās uzstāšanās

prasmes)

Tiesu iestādes

Tiesneši un iestāžu

darbinieki

Ģenerālprokuratūra

Prokurori

Iekšlietu ministrija

Izmeklētāji

Informācijas tehnoloģiju prasmju apmācības

Ģenerālprokuratūra

Prokurori un darbinieki

Tiesu iestādes

Tiesneši un iestāžu

darbinieki

* Augstākās tiesas tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu un

apgabaltiesu tiesneši un tiesu darbinieki, politikas veidotāju un

projektu ieviesēju institūciju pārstāvji.

Tēmu detalizēšanai un prioritāšu priekšlikumu izstrādei ir

izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā ietverti visu

iesaistīto institūciju pārstāvji. Tēmas un to prioritātes tiek

vērtētas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

1) objektīvā nepieciešamība (vai tēmas uztur, attīsta un

pilnveido darbam nepieciešamās zināšanas, prasmes un

iemaņas);

2) samērīgums (līdzsvars starp dažādu tiesību nozaru

semināriem, līdzsvars starp nacionālajām un Eiropas Savienības un

starptautiskajām tiesību normām, kā arī līdzsvars starp prasmju

un juridiskajiem semināriem);

3) tēmas lietderīgums (tiek ņemts vērā, vai par šo tematu

jau nesenā pagātnē nav bijušas mācības, kā arī tiek vērtēts, vai

paredzētās tēmas ir nepieciešamas tiešo funkciju veikšanai);

4) tēmas aktualitāte (vai par konkrēto tematu ir pieņemti

jauni nacionālie, starptautiskie vai ES normatīvie akti, vai ir

izdarīti būtiski grozījumi normatīvajos aktos).

Norādāms, ka apmācību vajadzību monitorēšana ir plānota kā

viena no būtiskām projekta īstenošanas aktivitātēm, jo apmācību

vajadzības nav konstants lielums - tās ir atkarīgas no dažādiem

faktoriem (piemēram, Eiropas Savienības vai nacionālo tiesību

institūtu un normu izmaiņas). Līdz ar to apmācību vajadzības

monitorējamas sistemātiski projekta īstenošanas laikā, atbilstoši

aktualizējot (papildinot, koriģējot u. c.) apmācību

vajadzības. Apmācību vajadzību monitorēšanas laikā detalizētas

apmācību vajadzības tiks apzinātas institūciju ietvaros, lai

nodrošinātu katrai grupai atbilstošu apmācību.

Ievērojot minēto, paskaidrojam, ka plāna projekta ietvaros

tiks izmantota ne tikai jau radītā Latvijas Tiesnešu mācību

centra Mācību programmu darba grupas izmantotā metodoloģija, bet

minētajā darba grupā tiks veikts arī papildu darbs, nosakot

apmācību un izvērtējumu vajadzību sarakstu sadarbībā ar plāna

īstenošanas partneriem un Tieslietu padomi, lai sasniegtu plānā

izvirzītos uzdevumus un risinātu konstatēto problemātiku.

Plānā kā viens no uzdevumiem ir noteikta apmācību programmu

izstrāde. Apmācību programmas izstrāde ietver vairāku kompleksu

darbību kopumu, tajā skaitā novērtējot esošo kompetenču līmeni

konkrētajās grupās, kurām paredzēta starpdisciplināra jeb kopīga

apmācība, identificējot starpdisciplināro semināru tēmas, apzinot

piemērotākās apmācību formas un īstenošanas ilgumu un saskaņojot

starpdisciplināro apmācību programmu ar regulāro apmācību

programmu (gan satura, gan laika grafika ziņā). Apmācību

programma attiecas uz konkrētu mērķauditoriju (piemēram, tiesneši

un prokurori ar stāžu līdz trim gadiem) un ir izmantojama

ilgtermiņā. Katras programmas ietvaros tiks iekļauti konkrētajam

subjektam nepieciešamie apmācību pasākumi (semināri, lekcijas,

starpdisciplinārie semināri, praktiskās nodarbības utt.).

Vēršam uzmanību uz to, ka mērķis ir izstrādāt tādas apmācību

programmas, kuras nākotnē var izmantot ilgtermiņā. Tādēļ tās var

būt balstītas uz jaunas pieejas izmantošanu, piemēram,

izstrādājama un ieviešama e-mācību (e-learning) programma,

kas Latvijā līdz šim nav īstenota.