18. pants
Nepilngadīgo bez

vecāku pavadības Latvijas Republikā ieceļojušo Ukrainas

civiliedzīvotāju personisko un mantisko tiesību un interešu

nodrošināšana

(1) Lai nodrošinātu nepilngadīga bez vecāku pavadības Latvijas

Republikā ieceļojuša Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk -

nepavadīts bērns) tiesību aizsardzību un sniegtu viņam atbalstu,

bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks

vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par

ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa

iecelšanu nepavadītam bērnam.

(2) Nepavadīta bērna adopcija ir aizliegta.

(3) Par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras

ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir

piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai

viesģimenes statuss, vai persona, ar kuru kopā nepavadīts bērns

ieradies Latvijā.

(4) Lai kļūtu par ārkārtas aizbildni, persona iesniedz

iesniegumu bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas

nepavadīts bērns. Persona, kas uzņēmusies ārkārtas aizbildņa

pienākumus, nevar bez pamatota iemesla vēlāk lūgt, lai to no šiem

pienākumiem atsvabina.

(5) Bāriņtiesa pirms vienpersoniska lēmuma pieņemšanas

par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa

iecelšanu nepavadītam bērnam nekavējoties:

1) noskaidro nepavadīta bērna viedokli par ārkārtas

aizbildnības nodibināšanu, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot

vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi;

2) noskaidro, kāda ir tās personas motivācija, kura iesniegusi

iesniegumu par ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam,

kļūt par konkrētā nepavadītā bērna ārkārtas aizbildni;

3) izvērtē personas sadzīves apstākļus;

4) pieprasa informāciju no Sodu reģistra;

5) pieprasa informāciju no Nacionālā veselības dienesta par

to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā

informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai

karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

(6) Bāriņtiesa raugās, lai par ārkārtas aizbildni

ieceļamai personai būtu ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanai

nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas:

1) motivāciju kļūt par ārkārtas aizbildni;

2) sadzīves apstākļus;

3) spēju pārstāvēt nepavadītu bērnu personiskajās

attiecībās.

(7) Izvērtējot personas atbilstību ārkārtas aizbildņa

pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa papildus šā panta sestajā daļā

noteiktajam ņem vērā Nacionālā veselības dienesta sniegto

informāciju par to, vai par personu vienotajā veselības nozares

elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā

pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības

traucējumiem, kā arī informāciju no Sodu reģistra, ja tā ir

pieejama.

(8) Par ārkārtas aizbildni nevar būt Civillikuma

242. pantā minētās personas, ciktāl no šā likuma neizriet

citādi.

(9) Vienpersonisku lēmumu pieņem tās bāriņtiesas

priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai

bāriņtiesas loceklis, kuras darbības teritorijā atrodas

nepavadīts bērns. Minēto lēmumu var pieņemt arī gadījumā, ja

nepavadītais bērns nevar uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Ja persona kopā ar nepavadītu bērnu maina dzīvesvietu,

bāriņtiesa, kura pieņēmusi vienpersonisku lēmumu, nosūta

bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas personas jaunā

dzīvesvieta, ārkārtas aizbildnības lietas materiālu kopijas

ārkārtas aizbildnības pārraudzībai.

(10) Vienpersonisku lēmumu pieņem divu darbdienu laikā no

iesnieguma saņemšanas dienas. Bāriņtiesa par to paziņo nepavadīta

bērna ārkārtas aizbildnim, Valsts bērnu tiesību aizsardzības

inspekcijai un tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras

bāriņtiesa pieņēma lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu

un ārkārtas aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(11) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veido

un uztur vienotu nepavadīto bērnu reģistru un to uzskaiti, lai

nodrošinātu nepieciešamās informācijas sniegšanu nepavadīta bērna

un viņa ģimenes atkalapvienošanai, kā arī nodrošinātu

standartizētu informācijas izgūšanu un veidotu statistikas

analīzi.

(12) Informācijas apmaiņa starp Valsts bērnu tiesību

aizsardzības inspekciju, pašvaldības sociālo dienestu un

bāriņtiesu notiek elektroniski.

(13) Bāriņtiesa par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu

iekārto lietu, kā arī nodrošina nepavadīta bērna un viņa

personīgo mantu fotofiksēšanu un šo ziņu ievietošanu lietā.

(14) Vienpersonisks lēmums ir spēkā līdz nepavadīta bērna

pilngadībai vai līdz brīdim, kad bāriņtiesa koleģiāli pieņem

lēmumu par ārkārtas aizbildnības izbeigšanu. Bāriņtiesa citus

lēmumus par nepavadīta bērna interešu nodrošināšanu pieņem

koleģiāli.

(15) Ārkārtas aizbildņa pienākumi ir šādi:

1) pārstāvēt nepavadītu bērnu viņa personisko, tiesisko un

mantisko interešu nodrošināšanā Latvijas Republikas teritorijā.

Ārkārtas aizbildnis neatbild par tās nepavadīta bērna mantas

pārvaldību, kura atrodas ārpus Latvijas teritorijas;

2) sadarboties ar valsts un pašvaldības iestādēm nepavadīta

bērna personisko un tiesisko interešu nodrošināšanā;

3) nodrošināt nepavadītam bērnam viņa vecumam un veselības

stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības

aprūpi, audzināšanu un izglītību);

4) informēt bāriņtiesu par šķēršļiem, kas būtiski ietekmē

ārkārtas aizbildņa spēju turpmāk veikt ārkārtas aizbildņa

pienākumus;

5) nekavējoties ziņot bāriņtiesai, ja:

a) nepavadīts bērns ir cietis nelaimes gadījumā,

b) nepavadītam bērnam strauji pasliktinājusies veselība,

c) nepavadīts bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu,

d) nepavadīts bērns ir aizbēdzis,

e) izveidojusies konfliktsituācija starp nepavadītu bērnu un

ārkārtas aizbildni,

f) nepavadīts bērns ir miris,

g) tā rīcībā ir nonākusi cita informācija, kas var būtiski

ietekmēt nepavadīta bērna turpmāko aprūpi;

6) noslēgt vienošanos ar atbalsta centru par atbalsta

saņemšanu;

7) saskaņot ar bāriņtiesu nepavadītā bērna izceļošanu no

valsts;

8) informēt bāriņtiesu par nepavadīta bērna dzīvesvietas

maiņu.

(16) Ārkārtas aizbildnim ir tiesības:

1) saņemt šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteikto

atbalstu;

2) saņemt pašvaldības sociālos pakalpojumus nepavadīta bērna

sociālās situācijas uzlabošanai;

3) vērsties bāriņtiesā, kas pieņēmusi lēmumu par ārkārtas

aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas aizbildņa iecelšanu

nepavadītam bērnam, ja ārkārtas aizbildnim un nepavadītam bērnam

rodas domstarpības.

(17) Bāriņtiesas pienākumi ārkārtas aizbildnības uzraudzībā ir

šādi:

1) pastāvīgi uzraudzīt ārkārtas aizbildņa rīcību nepavadīta

bērna personisko interešu nodrošināšanā, kontrolējot, vai

ārkārtas aizbildnis gādā par nepavadīta bērna audzināšanu ar tādu

pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna

audzināšanu;

2) vismaz reizi pirmajos trijos mēnešos pēc ārkārtas

aizbildnības nodibināšanas un ārkārtas aizbildņa iecelšanas, kā

arī turpmāk vismaz reizi gadā pārbaudīt nepavadīta bērna sadzīves

apstākļus un aprūpi ārkārtas aizbildņa ģimenē un sastādīt

sadzīves apstākļu pārbaudes aktu;

3) lemt par ārkārtas aizbildņa atstādināšanu no ārkārtas

aizbildņa pienākumu pildīšanas un aizbildņa uz laiku iecelšanu

vai par nepavadīta bērna ievietošanu audžuģimenē vai ilgstošas

sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja

bāriņtiesa ārkārtas aizbildņa rīcībā konstatē trūkumus,

nepilnības, ļaunprātīgu darbību vai draudus nepavadīta bērna

dzīvībai vai veselībai.

(18) Šajā pantā minētie iemesli, kas nepieļauj personas

iecelšanu par ārkārtas aizbildni, ir arī iemesli ārkārtas

aizbildņa atcelšanai, ja tie atklājas pēc ārkārtas aizbildņa

iecelšanas. Ārkārtas aizbildni atceļ šā panta devītajā un

desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(19) Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas

priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis pieņem

vienpersonisku lēmumu par bērnu ievietošanu ilgstošas sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk - bērnu

aprūpes iestāde) divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemta

informācija par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu

grupu, lēmumā norādot institūcijas nosaukumu. Ja bāriņtiesa ir

saņēmusi informāciju par tās darbības teritorijā esošu tādu

nepavadītu bērnu grupu, kuri Ukrainas teritorijā atradušies vienā

bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas

priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, pieņemot

vienpersonisku lēmumu par nepavadītu bērnu ievietošanu bērnu

aprūpes iestādē, nevērtē iespēju nepavadītam bērnam nodibināt

ārkārtas aizbildnību. Ja nav iespējams minētajai grupai

nodrošināt aprūpi bērnu aprūpes iestādē, bāriņtiesa var pieņemt

lēmumu par ārkārtas aizbildnības nodibināšanu un ārkārtas

aizbildņa iecelšanu nepavadītam bērnam.

(20) Bērnu aprūpes iestāde var sniegt ilgstošas sociālās

aprūpes pakalpojumu nepavadītiem bērniem arī vietās, kuras nav

reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ja

pakalpojuma sniegšanas vieta ir dzīvošanai derīga, apgaismojama

un apkurināma telpa, kas ir piemērota personas ilglaicīgam

patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai.