6. pants

Papildināt likumu ar 11.2 pantu šādā

redakcijā:

"11.2 pants. Pašvaldību kapitālsabiedrību

tiesības ziedot mantu

(1) Pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā

šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50

procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības

kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50

procentus, var dāvināt (ziedot) vispārējam atbalstam Ukrainas

sabiedrībai mantu, kuras bilances vērtība ir nulle euro un

kura nav nepieciešama šādas kapitālsabiedrības saimnieciskajai

darbībai. Šādai kapitālsabiedrībai ir tiesības segt visus ar šo

kustamās mantas transportēšanu saistītos izdevumus, kurus

ieskaita dāvinājuma (ziedojuma) apmērā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība dāvina

šā panta pirmajā daļā minēto mantu, tad uz šādu dāvinājumu

(ziedojumu) nav attiecināmi šā likuma un Publiskas personas

finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma

noteikumi par dāvinājumu (ziedojumu).

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā lēmumu par

dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanu pieņem šā panta pirmajā daļā

minētās kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, ja ir saņemta

atvasinātai publiskai personai piederošo kapitāla daļu turētāja

piekrišana.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības valde un

padome, ja šādā kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, rīkojas kā

krietns un rūpīgs saimnieks, ir atbildīga par tās pieņemtā lēmuma

atbilstību tiesību aktu prasībām, kā arī par šā lēmuma izpildes

kontroli. Šā panta pirmajā daļā minētās kapitālsabiedrības valdei

un padomei, ja šādā kapitālsabiedrībā tāda ir izveidota, ir

pienākums visā dāvinājuma (ziedojuma) līguma darbības laikā

nodrošināt to, ka dāvinājuma (ziedojuma) izlietošana atbilst visu

tam saistošo normatīvo aktu prasībām.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētā kapitālsabiedrība dāvināšanai

(ziedošanai) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai drīkst

atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada

peļņas summas, kas samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā

pārskata gadā saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās

krīzes seku mazināšanai, vai gadījumā, ja iepriekšējā gada

pārskats vēl nav apstiprināts, - ne vairāk par 20 procentiem no

provizoriskajos finanšu rādītājos prognozētās peļņas summas, kas

samazināta par kapitālsabiedrības attiecīgajā pārskata gadā

saņemto valsts budžeta dotāciju Covid-19 radītās krīzes seku

mazināšanai. Dāvinājumi (ziedojumi) vispārējam atbalstam Ukrainas

sabiedrībai, ieskaitot Publiskas personas finanšu līdzekļu un

mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. panta otrās daļas 1.

punktā minētos dāvinājumus (ziedojumus), nedrīkst pārsniegt

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas

novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto

apmēru."

7. 13. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4. un 5. punktu šādā redakcijā:

"4) konsultē Ukrainas civiliedzīvotājus par vīzas vai

uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu

iesniegšanu un nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju šos

dokumentus iesniegt;

5) iekļauj ziņas Fizisko personu reģistrā šā likuma 2. panta

piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apjomā.";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Ja laikposmā no 2022. gada 1. marta līdz

2022. gada 30. jūnijam bāriņtiesas vai pašvaldības sociālā

dienesta darbinieks, kurš iesaistīts atbalsta sniegšanā Ukrainas

civiliedzīvotājiem, ir veicis virsstundu darbu vai papildu darbu,

tad pašvaldības faktiskos izdevumus, kas saistīti ar virsstundu

darbu vai piemaksu par papildu darbu, pilnā apmērā sedz no valsts

budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem

gadījumiem".

(12) Laikposmā no 2022. gada 9. aprīļa līdz 2022.

gada 30. jūnijam pašvaldība drīkst noteikt bāriņtiesas un

pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem:

1) tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā

noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba

laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem

gadījumiem neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtā daļa;

2) papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un

darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam

maksimālajam piemaksu apmēram - piemaksu par darba intensitāti

līdz 50 procentiem no mēnešalgas.";

papildināt otro daļu ar vārdiem un skaitļiem "un

pašvaldības faktiskajiem izdevumiem par šā panta 1.1

daļā noteiktajām virsstundām un piemaksu, izņemot šā likuma 2.

panta 3.1 daļā minēto atbalstu";

papildināt pantu ar 4. daļu šādā redakcijā:

"(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija informāciju par atbalstu, ko vienotie valsts un

pašvaldību klientu apkalpošanas centri un pašvaldību klientu

apkalpošanas struktūrvienības sniegušas Ukrainas

civiliedzīvotājiem valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanai un

reģistrācijai Fizisko personu reģistrā, iegūst, izmantojot

pašvaldību sniegto informāciju pakalpojumu vadības sistēmā

www.pakalpojumucentri.lv."

8. 13.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī

pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un

turpinājis vispārējās vidējās izglītības ieguvi 2021./2022.

mācību gadā, ir tiesības uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi

valsts vai pašvaldības izglītības iestādē tādā pašā kārtībā, kādā

nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma

meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos

aktos noteiktajam. Ja vispārējās izglītības ieguvi Ukrainas

civiliedzīvotājam nodrošina privāta izglītības iestāde, tai

radušās izmaksas sedz tāpat kā valsts un pašvaldības izglītības

iestādēm atbilstoši Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos

noteiktajam. Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam tiek

nodrošināta iespēja iegūt izglītību valsts valodā vai

mazākumtautības valodā pirmsskolas izglītības un pamatizglītības

pakāpē, ievērojot Izglītības likumā noteikto attiecībā uz

izglītības ieguves valodu mazākumtautību izglītības programmās.

Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot vispārējo izglītību, nekārto

attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes

darbus.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kā arī

pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš iepriekš uzsācis un

turpinājis profesionālās izglītības ieguvi 2021./2022. mācību

gadā, ir tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās

izglītības ieguvi, apgūstot profesionālās vidējās izglītības

programmas pēc pamatizglītības ieguves valsts vai pašvaldības

izglītības iestādē, tādā pašā kārtībā, kādā nodrošina izglītības

ieguves iespējas nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši

Patvēruma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam.

Ukrainas civiliedzīvotājs, iegūstot profesionālo vidējo

izglītību, kārto attiecīgajā izglītības programmā noteiktos

profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, bet nekārto citus

izglītības programmā noteiktos valsts pārbaudes

darbus.";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības

turpināt iepriekš uzsākto profesionālās ievirzes izglītības

ieguvi, apgūstot attiecīgas profesionālās ievirzes izglītības

programmas pašvaldību izglītības iestādēs, tādā pašā kārtībā,

kādā nodrošina izglītības ieguves iespējas nepilngadīgam

patvēruma meklētājam atbilstoši Patvēruma likumā un citos

normatīvajos aktos noteiktajam, izņemot regulējumu par valsts

finansējuma piešķiršanu pedagogu atalgojuma un mācību līdzekļu

nodrošināšanai."

9. 15. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieguvuši pedagoga

kvalifikāciju, ir tiesīgi strādāt par pedagogu, neņemot vērā

normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja

viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas civiliedzīvotāju

izglītības procesa īstenošanā.";

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā

redakcijā:

"(4) Profesionālās un interešu izglītības pedagogiem, kā

arī vispārējās izglītības svešvalodas skolotājiem, kuri ir

Ukrainas civiliedzīvotāji, Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu

profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā

reglamentētā profesijā ir piemērojama arī darbam profesionālās un

interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomā.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētie pedagogi strādā sadarbībā

ar skolotāju mentoru.

(6) Kompetentā institūcija ir tiesīga lemt par profesionālās

kvalifikācijas atzīšanu pedagoga profesijā, neprasot no

pretendenta visus dokumentus, ja var pārliecināties par viņa

izglītības dokumentu un veikto profesionālo darbību attiecīgajā

profesijā vai specialitātē Ukrainā."