50. pants

Iespējas

atsaukt maksātnespējas procesa pieteikumu

Saskaņā ar Maksātnespējas

likuma 58.panta otro daļu maksātnespējas procesa

iesniedzējam nav tiesības šo pieteikumu atsaukt pat tad, ja

puses ir savstarpēji vienojušās par parāda atmaksu.

Mērķis:

Uzlabot maksātnespējas

procesu.

Uzdevums:

Paredzēt gadījumus, kad

maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs to

atsaukt.

Organizēt diskusiju, iesaistot

ĀIPL, LDDK, Latvijas Komercbanku asociāciju u.c.

ieinteresētās puses, un nepieciešamības gadījumā veikt

grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos un noteiktā

kārtībā iesniegt MK.

TM, MNA

01.10.2009.

51.

Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas un izskatīšanas

uzlabošana

Saskaņā ar Civilprocesa likuma

363.6 panta pirmo daļu maksātnespējas procesa

lietu tiesa izskata 30 dienu laikā no tās ierosināšanas

dienas, bet 363.4 panta pirmā daļa nosaka, ka,

ierosinot maksātnespējas procesa lietu, tiesnesis apķīlā

parādnieka pamatlīdzekļus un lemj par citu šajā likumā

noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, ja

tas nerada šķēršļus parādnieka saimnieciskajai darbībai.

Bieži praksē tiesnesis nosaka maksātnespējas procesa lietas

izskatīšanu tiesā tuvu noteiktajam maksimālajam 30 dienu

termiņam un lemj par parādnieka naudas līdzekļu

kredītiestādēs apķīlāšanu vai arī par kādu citu likumā

noteikto prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma

363.5 panta otro daļu tiesnesis pēc

Maksātnespējas administrācijas priekšlikuma saņemšanas

nekavējoties lemj par Maksātnespējas administrācijas

ieteiktā administratora amata kandidāta iecelšanu par

administratoru, kurš saskaņā ar Maksātnespējas likumu līdz

maksātnespējas procesa lietas izskatīšanai tiesā papildus

Maksātnespējas likuma 60.panta pirmās daļas 1.punktā

noteiktajam apzina un novērtē parādnieka aktīvus, saistības

un saimniecisko darbību, kā arī sagatavo un iesniedz tiesā

savu pārskatu par parādnieka stāvokli.

Vadoties no tiesu prakses,

ieceltais administrators bieži nespēj līdz tiesas sēdei

sagatavot pārskatu par parādnieka stāvokli, kavējumu

pamatojot ar dokumentu kvantitāti, ko nepieciešams

izskatīt, lai apzinātu un novērtētu parādnieka saimniecisko

darbību, aktīvus un saistības. Šādu neattaisnojamu kavējumu

bieži izraisa arī administratora rīcība, pieprasot

parādniekam iesniegt dokumentus, kas pēc būtības nemaz

neattiecas uz administratora pārskatā norādāmo ziņu

sagatavošanu un nav nepieciešama šo ziņu sagatavošanai.

Maksātnespējas procesa lietas

tiesai jāizskata 30 dienu laikā no ierosināšanas dienas,

taču tiesa, saņemot administratora iesniegumu ar lūgumu

atlikt lietas izskatīšanu pārskatā norādāmo ziņu apjoma

dēļ, nākamo sēdi bieži nosaka ārpus noteiktā 30 dienu

termiņa. Līdz ar to arī maksātnespējas lietas neizskatīšana

likumā noteiktā termiņā būtiski ietekmē parādnieka

saimniecisko darbību, jo apķīlāto bankas kontu dēļ uzņēmums

ilgstoši nav spējīgs norēķināties ar pakalpojumu

sniedzējiem, samaksāt darba algas saviem darbiniekiem un

veikt nodokļu samaksu, tādējādi var iestāties jau iepriekš

minētās nelabvēlīgās sekas (līgumsodu, soda naudas un

nokavējuma naudas maksājumi).

Nepieciešams arī noteikt

atbildību par maksātnespējas procesa pieteikumiem, kurus

vēlāk tiesa ir noraidījusi kā nepamatotus vai apzināti

nepatiesus.

Mērķis:

Uzlabot maksātnespējas procesa

lietas ierosināšanu un izskatīšanu.

Uzdevums: