65. pants

Valsts

zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma reģistrācijas

un izmantošanas kārtības noteikšana

Latvijā zinātniskajiem

institūtiem un augstākās izglītības iestādēm nav tiesību

reģistrēt un uzturēt uz sava vārda par valsts budžeta

līdzekļiem izstrādātos patentus, kā arī risināt sarunas par

šo patentu komercializāciju. Šie ierobežojumi izriet no

Zinātniskās darbības likuma 8.panta ceturtās daļas. "Ja

zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz

zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka

līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas

zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums." IZM ir

sagatavojusi un nosūtījusi VK (2009.gada 13.nedēļā)

grozījumu projektu minētajā likumā, kas paredz, ka MK

valsts vārdā deleģē valsts zinātniskajai institūcijai

tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tajā radīts par

valsts budžeta līdzekļiem. Konkrētāk intelektuālā īpašuma

reģistrēšanas un izmantošanas kārtību noteiks MK noteikumi,

kurus paredzēts iesniegt MK 6 mēnešu laikā pēc

likumprojekta apstiprināšanas Saeimā. Ņemot vērā to, ka šī

problēma būtiski traucē izgudrojumu komercializāciju,

nepieciešams paātrināt minētā MK noteikumu projekta

apstiprināšanu.

Mērķis: Nodrošināt valsts

zinātniskajām institūcijām iespējas reģistrēt un izmantot

intelektuālo īpašumu.

Uzdevums:

Izstrādāt MK noteikumus, kas

paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma

reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegt MK

vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās

darbības likumā"".

Izstrādāt MK noteikumus, kas

paredz valsts zinātnisko institūciju intelektuālā īpašuma

reģistrēšanas un izmantošanas kārtību, un iesniegt MK

vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi "Zinātniskās

darbības likumā"".

IZM

Triju mēnešu laikā pēc tam, kad

Saeimā pieņemti grozījumi Zinātniskās darbības likumā.

66. "Zaļo

tirdziņu" definēšana un ielu tirdzniecības vietās atļautā

preču sortimenta paplašināšana

Ministru kabineta 06.10.1998.

noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību

tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un

izbraukumos" neļauj zemnieku saimniecībās un

mājsaimniecībās ražoto vietējo produkciju tirgot plašākā

sortimentā, nekā noteikts minēto noteikumu 7.punktā.

Saskaņā ar šo punktu ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas

tirgoties juridiskās un fiziskās personas un individuālā

darba veicēji, kuri realizē šādas preces: pašu izgatavotos

mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas un

daiļamatniecības izstrādājumus, ziedus, pašu izaudzētos

augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, savvaļas augus,

ogas; kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu,

bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (piemēram,

pīrādziņi) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst

sanitārajām un higiēnas normām, grāmatas un preses

izdevumus.

Rīgas dome norāda, lai

pašreizējā ekonomiskajā situācijā nāktu pretī Latvijas

ražotājiem, nepieciešams attīstīt "zaļos tirdziņus",

respektīvi, ātri noorganizējamus tirdziņus, kur tiek

tirgota tikai Latvijā pašu ražotā lauksaimniecības

produkcija, piemēram, piena produkti, maize, medus,

dārzeņi. Tāpat jāapsver iespēja atļaut tirgot pienu no

autotransporta ar speciāli aprīkotām iekārtām, uzrādot PVD

izsniegtu atļauju. Ievērojot iepriekš minēto, nepieciešams

pārskatīt minēto MK noteikumu 7.punktu, paplašinot produktu

klāstu.

Mērķis: Atvieglot pašu ražotās

lauksaimniecības produkcijas un pašu izgatavoto mākslas un

daiļamatniecības priekšmetu realizēšanu vietējiem

galapatērētājiem.

Uzdevumi: