5. pants

Papildināt likumu ar 7.1 pantu šādā

redakcijā:

"7.1

pants. Hibrīdneatbilstības

(1) Piemērojot šo pantu, ar hibrīdneatbilstību saprot

situāciju, kad rezultāts nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu

uzņēmumu, darbībām starp saistītiem uzņēmumiem, uzņēmuma darbībām

attiecībā uz pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas, darbībām

starp divām vai vairākām viena un tā paša uzņēmuma pastāvīgajām

pārstāvniecībām vai rezultāts dalībai strukturētā pasākumā ir

atskaitījums bez iekļaušanas vai dubults atskaitījums.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ar atskaitījumu bez

iekļaušanas saprot maksājuma (arī domājamā maksājuma starp

galveno uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību vai starp divām vai

vairākām pastāvīgajām pārstāvniecībām) atskaitīšanu jebkurā

jurisdikcijā, kas minēto maksājumu uzskata par veiktu (maksātāja

jurisdikcija), neveicot tā iekļaušanu ar nodokli apliekamajā

ienākumā saņēmēja jurisdikcijā (jurisdikcija, kurā minētais

maksājums ir saņemts vai tiek uzskatīts par saņemtu).

(3) Atskaitījums bez iekļaušanas rodas šādās

situācijās:

1) no finanšu instrumenta izrietošs maksājums maksātāja

jurisdikcijā, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu, ir

atskaitīts, bet nav ietverts apliekamajā ienākumā saņēmēja

jurisdikcijā un netiek ietverts 12 mēnešu laikā pēc maksātāja

jurisdikcijas taksācijas perioda (Latvijā - pārskata perioda)

beigām, un finanšu instruments šajās jurisdikcijās tiek definēts

atšķirīgi;

2) maksājums hibrīdajai vienībai tiek atšķirīgi attiecināts

saņēmēja jurisdikcijā, kurā hibrīdā vienība ir izveidota vai

reģistrēta, un jebkuras tādas personas jurisdikcijā, kurai ir

dalība minētajā hibrīdajā vienībā;

3) maksājums vienībai, kurai ir viena vai vairākas pastāvīgās

pārstāvniecības, tiek atšķirīgi attiecināts uz galveno uzņēmumu

un pastāvīgo pārstāvniecību vai uz šīs vienības divām vai

vairākām pastāvīgajām pārstāvniecībām saskaņā ar to jurisdikciju

tiesību aktiem, kurās vienība (pastāvīgā pārstāvniecība)

darbojas;

4) maksājums tiek veikts neatzītai pastāvīgajai

pārstāvniecībai;

5) no hibrīdās vienības saņemts maksājums netiek uzskatīts par

tās veiktu maksājumu saskaņā ar saņēmēja jurisdikcijas tiesību

aktiem, bet maksātāja jurisdikcija atļauj to atskaitīt no cita

ienākuma, kas nav dubultas iekļaušanas ienākums;

6) domājamais maksājums starp galveno uzņēmumu un pastāvīgo

pārstāvniecību vai starp divām vai vairākām pastāvīgajām

pārstāvniecībām netiek par tādu atzīts saskaņā ar saņēmēja

jurisdikcijas tiesību aktiem, bet maksātāja jurisdikcija atļauj

to atskaitīt no cita ienākuma, kas nav dubultas iekļaušanas

ienākums.

(4) Piemērojot šā panta trešās daļas 1. punktu, no

finanšu instrumenta izrietošs maksājums neradīs atskaitījumu bez

iekļaušanas, ja maksājumu ir veicis finanšu tirgotājs saskaņā ar

tirgus hibrīdo pārvešanu, ar nosacījumu, ka maksātāja

jurisdikcijā finanšu tirgotājam apliekamajā ienākumā ir jāietver

visi ienākumi, kas saņemti saistībā ar pārvesto finanšu

instrumentu.

(5) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ar dubultu

atskaitījumu, kas rada hibrīdneatbilstību, saprot viena un tā

paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu atskaitīšanu to izcelsmes

jurisdikcijā (maksātāja jurisdikcija) un citā jurisdikcijā

(investora jurisdikcija). Ja maksājumu veikusi hibrīdā

vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, par maksātāja jurisdikciju

uzskatāma jurisdikcija, kurā ir izveidota vai atrodas hibrīdā

vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība.

(6) Šā panta piemērošanai:

1) atskaitījums ir summa, kuru uzskata par atskaitāmu no

apliekamā ienākuma saskaņā ar maksātāja vai investora

jurisdikcijas tiesību aktiem;

2) iekļaušana ir summa, ko ņem vērā, nosakot apliekamo

ienākumu saskaņā ar saņēmēja jurisdikcijas tiesību

aktiem. No finanšu instrumenta izrietošs maksājums netiks

uzskatīts par iekļautu, ciktāl šis maksājums kvalificējas

jebkādai nodokļu atlaidei vienīgi atkarībā no veida, kā minētais

maksājums raksturots saskaņā ar saņēmēja jurisdikcijas tiesību

aktiem;

3) nodokļa atlaide ir atbrīvojums no nodokļa, nodokļa likmes

samazinājums vai jebkāda nodokļu atmaksa vai ieskaits (izņemot

ieskaitu par nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī);

4) dubultas iekļaušanas ienākums ir jebkura ienākuma daļa, kas

ir iekļauta apliekamajā ienākumā saskaņā ar abu to jurisdikciju

tiesību aktiem, kurās radusies hibrīdneatbilstība;

5) persona ir fiziskā persona vai vienība;

6) hibrīdā vienība ir jebkura vienība vai pasākums, kuru

uzskata par ar nodokļiem apliekamu vienību saskaņā ar vienas

jurisdikcijas tiesību aktiem un kuras ienākumu vai izdevumus

uzskata par vienas vai vairāku citu personu ienākumu vai

izdevumiem saskaņā ar citas jurisdikcijas tiesību aktiem;

7) finanšu instruments ir:

a) jebkurš instruments, ciktāl tas rada finansējuma vai pašu

kapitāla atdevi, kam uzliek nodokli saskaņā ar noteikumiem par

nodokļu uzlikšanu aizņēmumam, pašu kapitālam vai atvasinātajiem

finanšu instrumentiem saskaņā ar saņēmēja vai maksātāja

jurisdikcijas tiesību aktiem,

b) hibrīdā pārvešana ir jebkurš pasākums finanšu instrumenta

pārvešanai, ja ar pārvesto finanšu instrumentu saistītā peļņa

nodokļu vajadzībām tiek uzskatīta par tādu peļņu, ko vienlaikus

gūst vairāk nekā viena no minētā pasākuma pusēm;

8) finanšu tirgotājs ir persona, kas iesaistīta finanšu

instrumentu regulāras pirkšanas un pārdošanas uzņēmējdarbības

darījumos savā labā peļņas gūšanas nolūkos;

9) tirgus hibrīdā pārvešana ir jebkura hibrīdā pārvešana, kurā

iesaistījies finanšu tirgotājs, veicot savu parasto

uzņēmējdarbību, kas nav strukturēta pasākuma daļa;

10) neatzīta pastāvīgā pārstāvniecība ir jebkurš pasākums, ko

saskaņā ar galvenā uzņēmuma jurisdikcijas tiesību aktiem uzskata

par tādu, kas rada pastāvīgo pārstāvniecību, un ko neuzskata par

pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar otras jurisdikcijas tiesību

aktiem;

11) strukturēts pasākums ir pasākums, kas saistīts ar

hibrīdneatbilstību, ja hibrīdneatbilstības sekas ir paredzētas

pasākuma noteikumos, vai pasākums, kas domāts, lai radītu

hibrīdneatbilstību, ja vien nodokļa maksātājs vai ar to saistīts

uzņēmums pamatoti nav varējis paredzēt hibrīdneatbilstības

rašanos un nav izmantojis nodokļu priekšrocību, kas izriet no

hibrīdneatbilstības;

12) saistīti uzņēmumi ir:

a) vienība, kurā nodokļa maksātājam ir tieša vai netieša

līdzdalība vai pieder vismaz 50 procentu no kapitāla vai

balsstiesībām, vai ir tiesības saņemt vismaz 50 procentus no

vienības peļņas,

b) persona, kurai ir tieša vai netieša līdzdalība vai pieder

vismaz 50 procentu no nodokļa maksātāja kapitāla vai

balsstiesībām, vai ir tiesības saņemt vismaz 50 procentus no

nodokļa maksātāja peļņas,

c) vienība, kas grāmatvedības uzskaites vajadzībām ir daļa no

tā paša koncerna, kurā ietilpst nodokļa maksātājs, uzņēmums, kura

pārvaldībā nodokļa maksātājam ir būtiska ietekme, vai uzņēmums,

kuram ir būtiska ietekme nodokļa maksātāja pārvaldībā,

d) nodokļa maksātājs un vienība, ja personas tieša vai netieša

līdzdalība nodokļa maksātājā un vienas vai vairāku vienību

kapitālā vai balsstiesībās ir vismaz 50 procentu,

e) piemērojot šā punkta "a", "b",

"c" un "d" apakšpunktu, tiek uzskatīts,

ka personai, kas veic kopīgu (saskaņotu) darbību ar citu personu

attiecībā uz vienības balsstiesībām vai īpašuma tiesībām tās

kapitālā, pieder visas tās pašas balsstiesības vai īpašuma

tiesības šajā vienībā, kas tajā pieder šai otrai personai;

13) vienība atkarībā no apstākļiem ietver nodokļa maksātāju un

ārvalsts sabiedrību saskaņā ar šā likuma 6.1 panta

ceturto daļu.

(7) Ja hibrīdneatbilstības sekas ir dubults atskaitījums,

tad:

1) ja Latvijas Republika ir investora jurisdikcija, nodokļa

maksātājs palielina ar nodokli apliekamo bāzi par atskaitījuma

summu, kas arī ārvalstī ir atskaitīta no apliekamā ienākuma;

2) ja Latvijas Republika ir izmaksātāja jurisdikcija, bet

nodokļa uzlikšanas vajadzībām investora jurisdikcijā par

atskaitījuma summu nav palielināta ar nodokli apliekamā bāze,

nodokļa maksātājs palielina ar nodokli apliekamo bāzi par

atskaitījuma summu;

3) nodokļa maksātājam ir tiesības par jebkuru šādu

atskaitījumu samazināt dubultās iekļaušanas ienākumu, kas rodas

taksācijas vai pēctaksācijas periodā.

(8) Ja hibrīdneatbilstības sekas ir atskaitījums bez

iekļaušanas:

1) un ja Latvijas Republika ir izmaksātāja jurisdikcija, tad

nodokļa maksātājs palielina ar nodokli apliekamo bāzi par

atskaitījuma summu, kas ārvalstī nodokļa uzlikšanas vajadzībām

nav atbilstoši ņemta vērā apliekamā ienākuma noteikšanai;

2) un ja Latvijas Republika ir saņēmēja jurisdikcija un

ārvalstī par atskaitījuma summu nav palielināta ar nodokli

apliekamā bāze, tad nodokļa maksātājs palielina ar nodokli

apliekamo bāzi par ienākuma summu, kas netika ņemta vērā,

aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu;

3) tad nodokļa maksātājam ir tiesības nepiemērot šīs daļas

2. punktu attiecībā uz hibrīdneatbilstībām, kas rada

atskaitījumu bez iekļaušanas atbilstoši šā panta trešās daļas 2.,

3., 4. un 6. punktam.

(9) Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo bāzi palielina

par jebkuru maksājumu, ja tas tieši vai netieši rada citas

personas ieņēmumus, no kuriem tiek veikti atskaitāmi izdevumi,

radot hibrīdneatbilstību, - veicot darījumu vai darījumu sēriju

starp saistītiem uzņēmumiem vai tam daļēji iesaistoties

strukturētā pasākumā, izņemot gadījumu, kad viena no darījumā vai

darījumu sērijā iesaistītajām jurisdikcijām ir veikusi

līdzvērtīgu korekciju, novēršot šo hibrīdneatbilstību.

(10) Ja hibrīdneatbilstība ietver neatzītas ārvalsts

pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, kas vispārējā gadījumā

netiek iekļauts nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajā bāzē,

tad nodokļa maksātājs iekļauj apliekamajā bāzē ienākumu, kas

vispārējā gadījumā tiktu attiecināts uz šo pastāvīgo

pārstāvniecību. Šī norma nav piemērojama, ja starp Latviju un

ārvalsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā atrodas

pastāvīgā pārstāvniecība, ir stājies spēkā līgums par nodokļu

dubultās uzlikšanas novēršanu, saskaņā ar kuru šis ienākums ir

atbrīvots no nodokļa uzlikšanas Latvijā.

(11) Ja hibrīdā pārvešana ir paredzēta, lai attiecībā uz

ienākumu, kas izriet no pārvesta finanšu instrumenta, radītu

izmaksas brīdī ieturama nodokļa atlaidi vairāk nekā vienai no

darījumā iesaistītajām pusēm, nodokļa maksātājs ir tiesīgs

piemērot nodokļa atlaidi apjomā, kas ir proporcionāls nodokļa

maksātāja neto apliekamajam ienākumam, attiecībā uz šo

maksājumu.

(12) Ja viena vai vairākas saistītas nerezidentu

vienības, kurām kopumā hibrīdajā vienībā, kas ir izveidota vai

atrodas Latvijā, ir iegūta tieša vai netieša līdzdalība vismaz 50

procentu balsstiesību, kapitāla daļu vai tiesību uz peļņas daļu

apjomā, atrodas ārvalstī vai ārvalstīs, kuras hibrīdo vienību

uzskata par apliekamu personu, šādu hibrīdo vienību uzskata par

Latvijas rezidentu un tai uzliek nodokli par tās ienākumu, ciktāl

minētajam ienākumam netiek uzlikts nodoklis citādā veidā saskaņā

ar Latvijas vai kādas citas jurisdikcijas tiesību aktiem. Šo daļu

nepiemēro kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam, kas ir ieguldījumu

fonds vai instruments, kam ir liels dalībnieku skaits,

diversificēts ieguldījumu portfelis un uz ko attiecas investoru

aizsardzības regulējums valstī, kurā tas ir izveidots vai

atrodas.

(13) Ja nodokļa maksātāja, kurš nodokļu vajadzībām tiek

uzskatīts par rezidentu gan Latvijā, gan ārvalstī, maksājumi,

izdevumi vai zaudējumi ir atskaitāmi no apliekamā ienākuma arī

ārvalstī, tad Latvijas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā

bāze ir palielināma par šo maksājumu, izdevumu vai zaudējumu

summu tiktāl, ciktāl ārvalsts atļauj dubulto atskaitījumu

kompensēt ar ienākumu, kas nav dubultās iekļaušanas ienākums. Ja

abas valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis un atbilstoši

starp tām noslēgtajam līgumam par nodokļu dubultās uzlikšanas

novēršanu, kas ir stājies spēkā, Latvijā nodokļa maksātāju

neuzskata par tās rezidentu, tad nodokļa maksātāja ar nodokli

apliekamo bāzi palielina par attiecīgajiem maksājumiem,

izdevumiem vai zaudējumiem."

6. 8. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 un 2.2 daļu šādā

redakcijā:

"(21) Šā panta otrās daļas 2. punktu

piemēro:

1) avansa, galvojuma naudas vai rokasnaudas maksājumiem, ja

darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts

maksājums, iekļaujot tos pārskata gada pēdējā mēneša ar nodokli

apliekamajā bāzē. Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu

laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma naudas vai

rokasnaudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesību samazināt

nodokļa bāzē iekļautā maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā

taksācijas perioda deklarāciju;

2) nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatētiem ieņēmumiem,

kurus nodokļa maksātājs nebija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē,

kā arī nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatētu nepamatotu

ieņēmumu samazinājuma summām.

(22) Piemērojot šo pantu, šā panta otrās daļas

3. punkts nav attiecināms uz:

1) valstij vai pašvaldībai piederošā publiskajā infrastruktūrā

veiktu ieguldījumu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi

nosacījumi:

a) ir noslēgts līgums par ieguldījumu veikšanu,

b) nodokļa maksātāja veiktie ieguldījumi tiek uzskaitīti

valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai pašvaldības

grāmatvedības uzskaitē, un ar nodokļa maksātāju parakstīts

pieņemšanas un nodošanas akts,

c) ieguldījuma saņēmējam nav noteikts pretpienākums, un tas

neveic darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību,

d) ieguldījumi tiek veikti publiskajā infrastruktūrā, kura

piesaistīta nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas

vietai un ir nepieciešama šīs saimnieciskās darbības

nodrošināšanai;

2) valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanas

ieguldījumu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) ir noslēgts līgums par ieguldījumu veikšanu,

b) tiek veikta tāda ceļa uzturēšana, kurš piesaistīts nodokļa

maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietai un ir

nepieciešams šīs saimnieciskās darbības nodrošināšanai,

c) ieguldījuma saņēmējam nav noteikts pretpienākums, un tas

neveic darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.";

izslēgt ceturtās daļas 2. un 4. punktu;

papildināt piektās daļas 2. punktu ar vārdiem "vai

sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā

laika un sabiedriskā transporta kursēšanas grafika, nav

lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta

pakalpojumu";

papildināt piekto daļu ar 7. un 8. punktu šādā

redakcijā:

"7) darbinieka vai viņa laulātā, vai ar to radniecībā

esošas personas līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē nāves

gadījumā piešķirtais bēru pabalsts;

8) izmaksas papildu balvas nodrošināšanai čeku loterijas

izlozēm, kuras nodokļa maksātājs veic saskaņā ar Čeku loterijas

likuma 9. pantu.";

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nosakot reprezentatīva

automobiļa iegādes vērtības apmēru, ņem vērā arī 12 mēnešu

periodā pēc automobiļa iegādes šim automobilim veikto uzlabojumu

izmaksas.";

papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Piemērojot šā panta ceturtās daļas

3. punktu, personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj

pārskata gadā grāmatvedībā izmaksās iekļauto sociālās

infrastruktūras aktīvu vērtības samazinājumu, kā arī šo aktīvu

atlikušo vērtību, ja aktīvs tiek norakstīts."