Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt 13. panta trešo daļu ar vārdiem un

skaitli "kā arī uz tādas personas akcijām (izņemot

publiskajā apgrozībā esošās akcijas), kuras aktīvu vērtību

pārskata gadā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā pārskata

gadā vairāk nekā 50 procentu apmērā veido Latvijā esošs

nekustamais īpašums, ja ienākuma daļa neveido ar iedzīvotāju

ienākuma nodokli apliekamu objektu".

9. 15. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt

taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu

apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā

saņēmis ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, ja

pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstī maksā nodokli par gūto ienākumu

vai no saņemtā ienākuma ārvalstī ir ieturēts nodoklis.";

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

"(41) Šā panta ceturto daļu piemēro, ja

nodokļa maksātāja ārvalsts pastāvīgās pārstāvniecības aktīvus un

pasīvus un ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus

uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām uzskaita dalīti."

10. 16. pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus "Latvijā

reģistrēto";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā mēneša

uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļauj informāciju par šā

likuma 4. panta 8.2 daļā minēto aktīvu

summu."

11. 17. pantā:

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Piemaksai, kas radusies minētā precizējuma rezultātā,

nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto

nokavējuma naudu.";

papildināt pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā:

"(81) Piemērojot šā panta astoto daļu,

nodokļa piemaksai, kas veidojas pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc

labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz

pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā "Par nodokļiem

un nodevām" noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti,

precizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci, un labotā

deklarācija iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam četru mēnešu

laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša. Minētais nav attiecināms

uz gadījumiem, kad pastāvīgā pārstāvniecība beidz saimniecisko

darbību Latvijā.";

izteikt devītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Pastāvīgās pārstāvniecības bilanci un peļņas vai

zaudējumu aprēķinu iesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc

pārskata gada beigām.";

papildināt divpadsmitās daļas 3. punktu ar vārdiem un

skaitli "ne mazāk kā 100 euro apmērā";

papildināt divpadsmito daļu ar 4. punktu šādā

redakcijā:

"4) sabiedrībai uzsākts maksātnespējas

process.";

papildināt pantu ar divdesmito daļu šādā redakcijā:

"(20) Neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājs beidz

maksāt nodokli likvidācijas procesa ietvaros (izņemot

reorganizāciju) vai neveicot likvidāciju, šā likuma prasības

attiecībā uz aktīviem, kuri nav aplikti ar nodokli, tiek

piemērotas tā, it kā nodokļa maksātājs beigtu pastāvēt, veicot

likvidāciju."

12. 18. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Taksācijas periodā, kurā pabeigta

reorganizācija, ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj pārvesto

aktīvu tirgus vērtību to atsavināšanas brīdī, no kuras atņemta uz

šiem aktīviem attiecināmo saistību vērtība, izņemot uzkrātās

saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem un

reorganizācijas procesā kopā ar aktīviem ir nodotas iegūstošajam

uzņēmumam.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma

uz reorganizācijas procesā - saimnieciskās darbības veida

vai veidu nodošanas procesā, apvienošanas vai sadalīšanas procesā

- pārvestajiem aktīviem, ja šos aktīvus saimnieciskās darbības

veikšanai Latvijā turpina lietot cits uzņēmumu ienākuma nodokļa

maksātājs.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "pirmās un" ar vārdiem

un skaitli "pirmās, 1.1 un".