18. pants
Vispārīgie dienesta

un darba noteikumi, amatpersonām un darbiniekiem noteiktie

aizliegumi

(1) Valsts drošības iestāžu personāls ir amatpersonas un

darbinieki.

(2) Valsts drošības iestādes amatpersona ir nodarbināta

valsts drošības iestāžu dienestā. Darba tiesiskās attiecības

reglamentējošo normatīvo aktu normas valsts drošības iestāžu

dienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas, ciktāl attiecīgos

jautājumus nenosaka šis likums un Valsts un pašvaldību

institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(3) Valsts drošības iestādes amatpersona ir valsts varas

pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi

vai devusi, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir

obligāti. Pretošanās valsts drošības iestādes amatpersonai, tās

dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai

traucē pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumu.

Valsts drošības iestādes amatpersonai tās pilnvaru apliecināšanai

izsniedz dienesta apliecību. Dienesta apliecības paraugu nosaka

Ministru kabinets.

(4) Valsts drošības iestādes amatpersona Latvijas

teritorijā bez ģenerālprokurora piekrišanas nav saucama pie

kriminālatbildības, to nedrīkst pakļaut aizturēšanai (arī

administratīvajai aizturēšanai), kratīšanai, piespiedu atvešanai,

kā arī kratīšanai vai apskatei nav pakļaujamas tās dzīvojamās vai

dienesta telpas, personiskie vai dienesta transportlīdzekļi.

Kriminālprocesuālā imunitāte uz valsts drošības iestādes

amatpersonu nav attiecināma gadījumos, kad tā ir notverta

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko 24 stundu laikā

informējams ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības

iestādes vadītājs.

(5) Valsts drošības iestādes darbinieks ir persona, kas valsts

drošības iestādē veic tādus darba pienākumus, kuru izpildei nav

nepieciešamas šajā likumā noteiktās valsts drošības iestādes

amatpersonas tiesības. Attiecībā uz valsts drošības iestādes

darbinieku piemēro darba tiesiskās attiecības regulējošo

normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(6) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam

ir aizliegts:

1) veikt politisko darbību, organizēt streikus,

demonstrācijas, piketus un piedalīties tajos, dibināt

arodbiedrības un piedalīties to darbībā;

2) izmantojot dienesta stāvokli, izlemt jautājumus, kas

saistīti ar pašas amatpersonas vai darbinieka, amatpersonas vai

darbinieka saderinātā, laulātā, vecāku, vecvecāku, bērnu,

mazbērnu, adoptētāju, adoptēto, brāļu, māsu, pusbrāļu un pusmāsu,

kā arī tās personas, ar kuru attiecīgā amatpersona vai darbinieks

dzīvo kopā un ar kuru amatpersonai vai darbiniekam ir kopīga

(nedalīta) saimniecība, personiskajām interesēm.

(7) Ņemot vērā dienesta nepieciešamību un drošības

apsvērumus, valsts drošības iestādes vadītājs var noteikt

aizliegumu valsts drošības iestādes amatpersonai vai darbiniekam

izbraukt uz konkrētu ārvalsti vai noteikt citus

ierobežojumus.

(8) Valsts drošības iestādes amatpersonai komercdarbības,

ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas, kā arī ar

tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums

"Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā".

(9) Valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks

dienesta (darba) pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu

rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

(10) Valsts drošības iestādes amatpersonas un darbinieka

vispārīgie pienākumi ir:

1) ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai

saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus

normatīvos aktus;

2) godprātīgi pildīt doto zvērestu;

3) apzinīgi, godprātīgi, darbojoties valsts un sabiedrības

interesēs, pildīt dienesta (darba) pienākumus un augstāku valsts

drošības iestāžu amatpersonu likumīgos rīkojumus (pavēles);

4) ievērot noteiktos ētikas principus;

5) regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās

iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas dienesta (darba) pienākumu

pildīšanai.

(11) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam

piederošais īpašums un tā pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli

vai kavēkli dienesta (darba) pienākumu pildīšanai vai šīs

amatpersonas un darbinieka pārcelšanai citā amatā (darbā).