23. pants
Valsts drošības

iestāžu amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks

par prettiesisku vai neētisku rīcību, kā arī par valsts drošības

iestādes vadītāja rīkojumā (pavēlē) noteikto dienesta (darba)

prasību pārkāpšanu saucams pie disciplinārās, administratīvās vai

kriminālatbildības un ir materiāli atbildīgs par nodarīto

zaudējumu (kaitējumu), ievērojot šajā likumā un citos

normatīvajos aktos paredzētos ierobežojumus un kārtību.

(2) Ja kompetenta valsts institūcija vai tās amatpersona

konstatējusi, ka valsts drošības iestādes amatpersona vai

darbinieks ir izdarījis administratīvu pārkāpumu, par to 24

stundu laikā rakstveidā informējams attiecīgās valsts drošības

iestādes vadītājs. Valsts drošības iestādes vadītājs piecu

darbdienu laikā sniedz atzinumu, vai nepastāv apstākļi, kas

izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību.

(3) Valsts drošības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota

amatpersona par prettiesisku vai neētisku rīcību, kas saistīta ar

dienesta (darba) pienākumu pildīšanu un izpaužas kā tiesību aktos

noteiktās kārtības un prasību neievērošana, valsts drošības

iestādes amatpersonu vai darbinieku sauc pie

disciplināratbildības.

(4) Valsts drošības iestādes amatpersonu vai darbinieku

var saukt pie disciplināratbildības arī par rīcību, kas nav

saistīta ar dienesta (darba) pienākumu pildīšanu, bet kas

diskreditē iestādi un mazina uzticēšanos valsts pārvaldei. Par

pārkāpumu atzīstama arī amatpersonas vai darbinieka darbība vai

bezdarbība, kas tieši vērsta uz pārkāpuma izdarīšanu, bet

pārkāpums nav izdarīts līdz galam no amatpersonas vai darbinieka

gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

(5) Par pārkāpumu netiek atzīta tāda rīcība, kas izdarīta

attaisnota profesionāla riska situācijā, pildot dienesta (darba)

uzdevumu, bet nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās

nepieciešamības robežu.

(6) Valsts drošības iestādes amatpersonai un darbiniekam

par pārkāpumu, izvērtējot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, tā

raksturu un radīto kaitējumu, vainas formu un atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī ar dienesta

(darba) raksturu saistītos apstākļus, var piemērot kādu no šādiem

disciplinārsodiem:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) mēnešalgas samazināšanu līdz 20 procentiem uz laiku

līdz vienam gadam;

4) pazemināšanu amatā;

5) atvaļināšanu no dienesta vai atbrīvošanu no amata

(darba).

(7) Ja amatpersona vai darbinieks ir izdarījis pārkāpumu, bet

šis pārkāpums ir mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas,

augstāka amatpersona šai amatpersonai vai darbiniekam var izteikt

aizrādījumu, neierosinot disciplinārlietu vai pieņemot lēmumu par

disciplinārlietas izbeigšanu. Aizrādījums nav

disciplinārsods.

(8) Valsts drošības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota

amatpersona ne vēlāk kā mēnesi no pārkāpuma atklāšanas dienas

ierosina disciplinārlietu, pieņemot lēmumu par disciplinārlietas

ierosināšanu. Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu nav

administratīvais akts un nav pārsūdzams. Disciplinārlieta nav

ierosināma, bet ierosinātā disciplinārlieta izbeidzama, ja ar

amatpersonu vai darbinieku izbeigtas dienesta (darba) attiecības

vai no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā divi

gadi.

(9) Ja ir uzsākta amatpersonas vai darbinieka

kriminālvajāšana par to pašu pārkāpumu, par kuru ir pamats

ierosināt disciplinārlietu, un tādēļ disciplinārlieta nav

ierosināta, to var ierosināt mēneša laikā no dienas, kad valsts

drošības iestāde saņēma spēkā stājušos nolēmumu par

kriminālprocesa vai tā daļas izbeigšanu pret šo personu.

(10) Lēmumu disciplinārlietā pieņem mēneša laikā no

disciplinārlietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ

šo termiņu nav iespējams ievērot, saskaņā ar valsts drošības

iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas pamatotu

lēmumu disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz

trim mēnešiem. Disciplinārlietas izskatīšanas termiņā neieskaita

laiku, kurā amatpersonai vai darbiniekam ir bijusi pārejoša

darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.

(11) Disciplinārsoda - piezīmes - darbība sākas no dienas, kad

piezīme izteikta, un izbeidzas trīs mēnešus pēc šīs dienas.

Disciplinārsoda - rājiena - darbība sākas no dienas, kad

rājiens izteikts, un izbeidzas gadu pēc šīs dienas.

Disciplinārsoda - mēnešalgas samazināšanas - darbība sākas no

dienas, kad tiek uzsākta par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā

lēmuma izpilde, un izbeidzas gadu pēc dienas, kad pabeigta

disciplinārsoda izpildīšana. Disciplinārsoda - pazemināšanas

amatā - darbība sākas no dienas, kad sodītā persona pazemināta

amatā, un izbeidzas gadu pēc šīs dienas. Disciplinārsoda darbība

ir laikposms, kurā tiesiskajās attiecībās ar amatpersonu vai

darbinieku var izmantot faktu, ka viņš ir disciplināri sodīts.

Disciplinārsoda darbības laikā amatpersonu nedrīkst paaugstināt

amatā.

(12) Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un

disciplinārsoda piemērošanas kārtību nosaka valsts drošības

iestādes vadītājs.

(13) Valsts drošības iestādes amatpersonas vai darbinieka

saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo viņu no iespējamās

civiltiesiskās, administratīvās un kriminālās atbildības.

(14) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmusi

valsts drošības iestādes vadītāja pilnvarota amatpersona, to var

apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu valsts drošības

iestādes vadītājam.

(15) Valsts drošības iestādes vadītāja lēmumu par

disciplinārsoda piemērošanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā

darbību.

(16) Ja lēmums par disciplinārsoda piemērošanu pieņemts,

pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai

pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, vai ja

pārkāpuma izdarīšana ir saistīta ar izlūkošanas vai

pretizlūkošanas darbību, attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt

Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās

dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(17) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta,

pamatojoties uz pieteikumu par šā panta sešpadsmitajā daļā minēto

lēmumu, izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta

triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu

var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(18) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai

ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju,

ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa.

Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta."

12. 26. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Personām, kuras īsteno kontroli, pārraudzību vai

uzraudzību pār valsts drošības iestādes darbību, informācijas

aizsargāšanas pienākumi ir tādi paši kā šo iestāžu amatpersonām

un darbiniekiem.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts drošības iestādes ir pakļautas tiesas

kontrolei likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

13. Papildināt likumu ar sesto nodaļu šādā redakcijā:

"Sestā nodaļa

Dienesta gaita valsts

drošības iestādē