Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

32. pants
Amatpersonas

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Valsts drošības iestādes vadītājs atstādina

amatpersonu no amata pienākumu izpildes, ja pret amatpersonu kā

drošības līdzeklis ir piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums

ar ierobežojumu uz laiku pildīt konkrēta amata pienākumus, mājas

arests vai apcietinājums.

(2) Valsts drošības iestādes vadītājs var atstādināt

amatpersonu no amata pienākumu izpildes šādos gadījumos:

1) pret amatpersonu ir uzsākta kriminālvajāšana;

2) amatpersona, veicot darbu vai atrodoties darbavietā, ir

alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē;

3) amatpersona ir atteikusies no medicīniskās pārbaudes

alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

noteikšanai;

4) uz laiku, kamēr tiek veikta dienesta pārbaude vai dienesta

izmeklēšana par amatpersonas iespējamo pārkāpumu;

5) citos gadījumos, kad amatpersonas neatstādināšana no amata

pienākumu izpildes var kaitēt tās pašas vai trešo personu

tiesībām vai tiesiskajām interesēm vai valsts drošības iestādes

pamatotām interesēm.

(3) Valsts drošības iestādes vadītājs šā panta pirmajā un

otrajā daļā (izņemot otrās daļas 4. punktu) minētajos

gadījumos atstādina amatpersonu no amata pienākumu izpildes,

apturot darba samaksas izmaksu par laiku, kad amatpersona ir

bijusi atstādināta. Šā panta otrās daļas 4. punktā minētajā

gadījumā amatpersonai saglabā darba samaksu un sociālās

garantijas.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā vai otrās daļas

1. punktā minētajos gadījumos atstādināto amatpersonu tiesa

attaisno vai kriminālprocess pret to tiek izbeigts uz

reabilitējoša pamata, atstādinātajai amatpersonai izmaksā darba

samaksu par atstādināšanas laiku. Ja amatpersonas atstādināšana

no amata pienākumu izpildes šā panta otrās daļas 2., 3. un

5. punktā minētajos gadījumos ir bijusi nepamatota, valsts

drošības iestādei ir pienākums izmaksāt tai vidējo izpeļņu par

visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī atlīdzināt ar

atstādināšanu radušos zaudējumus.

(5) Laiku, kad amatpersona bijusi atstādināta no amata

pienākumu izpildes, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos

gadījumus, neieskaita tās izdienas stāžā.