37. pants
Amatpersonas

atvaļināšana no dienesta

(1) Tiesības atvaļināt amatpersonu no dienesta ir valsts

drošības iestādes vadītājam.

(2) Amatpersonu atvaļina no dienesta:

1) pēc pašas vēlēšanās;

2) sakarā ar termiņa izbeigšanos;

3) ja nav izturēta pārbaude;

4) ja veselības stāvoklis neatbilst noteiktajām prasībām;

5) konstatējot tās neatbilstību dienestam noteiktajām prasībām

valsts drošības iestādē;

6) konstatējot tās neatbilstību amatam, ja amatpersona

nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai nav cita amata, kuru

amatpersonai attiecīgajā valsts drošības iestādē piedāvāt un kura

prasībām amatpersona atbilst;

7) amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita

samazināšanas dēļ;

8) piemērojot disciplinārsodu - atvaļināšanu no dienesta.

(3) Amatpersonu var atvaļināt no dienesta, ja

amatpersona:

1) saskaņā ar tās atbilstības novērtējumu neatbilst

noteiktajām amata prasībām;

2) sasniegusi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas

pensiju likumā noteikto izdienas vecumu un izdienas stāžu, kas

dod tiesības uz valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas

pensiju;

3) pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījusi amata pienākumus

ilgāk kā četrus mēnešus pēc kārtas vai ilgāk kā sešus mēnešus

gadā ar pārtraukumiem un veselības traucējumi nav gūti nelaimes

gadījumā, pildot dienesta pienākumus;

4) ir atradusies alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko

vielu ietekmē, kā arī bez attaisnojoša iemesla nav veikusi vai ir

atteikusies veikt šo vielu ietekmes pārbaudi.

(4) Amatpersona, kura vēlas atvaļināties no dienesta pēc

pašas vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstveidā

brīdina valsts drošības iestādes vadītāju. Minētajām amatpersonām

vienojoties, amatpersonu var atvaļināt no dienesta pirms

uzteikuma termiņa izbeigšanās.

(5) Nav atļauts atvaļināt no dienesta amatpersonu tās

pārejošas darbnespējas laikā (izņemot šā panta otrās daļas 1.,

4., 5. un 8. punktā un trešās daļas 2., 3. un 4. punktā

minētos gadījumus), kā arī laikā, kad amatpersona ir atvaļinājumā

vai nepilda amata pienākumus citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

(6) Amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu

skaita samazināšanas dēļ amatpersonu atļauts atvaļināt no

dienesta, ja attiecīgajā valsts drošības iestādē:

1) nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām

tā atbilst;

2) ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām

tā atbilst, bet amatpersona nepiekrīt ieņemt piedāvāto amatu.

(7) Ja amatpersonu atvaļina no dienesta šā panta sestajā

daļā minētajā gadījumā, par to rakstveidā brīdina 30 dienas

iepriekš.

(8) Valsts drošības iestādes vadītāja lēmumu par

amatpersonas atvaļināšanu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā

procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā

izpildi.

(9) Ja lēmums par amatpersonas atvaļināšanu no dienesta

pieņemts, pamatojoties uz valsts drošības iestādes izlūkošanas

vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūto informāciju, vai ja

tā pieņemšana citādi ir saistīta ar izlūkošanas vai

pretizlūkošanas darbību, attiecīgo lēmumu var pārsūdzēt

Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās

dienas. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(10) Administratīvā apgabaltiesa lietu, kas ierosināta,

pamatojoties uz pieteikumu par šā panta devītajā daļā minēto

lēmumu, izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta

triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu

var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(11) Ja tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai

ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju,

ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa.

Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.

(12) Amatpersona, kuru atvaļina no dienesta sakarā ar

neatbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām

prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam,

nevar pārsūdzēt lēmumu par tās atvaļināšanu no dienesta, ja pēc

lēmuma par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam

atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu apstrīdēšanas

vai pārsūdzēšanas šai amatpersonai nav izsniegta speciālā

atļauja.

(13) Amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par

atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo

atvaļinājumu un papildatvaļinājumu izmaksā naudas kompensāciju,

kā arī samaksu par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā

dienesta pienākumu izpildes laika, ja amatpersonai nav bijis

piešķirts atpūtas laiks, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu

izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

(14) Ja saskaņā ar šā panta otrās daļas 4. un 7. punktu

un trešās daļas 1., 2. un 3. punktu no dienesta

atvaļina amatpersonu, kura atvaļināšanas gadā ir izmantojusi

ikgadējo atvaļinājumu vai tā daļu, no amatpersonas darba samaksas

neietur izmaksāto vidējo izpeļņu.