Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā

39. pants
Valsts drošības

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

iestāžu amatpersonu pensijas

Valsts drošības iestādes amatpersonai ir tiesības uz izdienas

pensiju Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju

likumā noteiktajā kārtībā un apmērā."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6., 7., 8., 9., 10.,

11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"5. Valsts drošības iestāde rakstveidā paziņo valsts

drošības iestādes dienestā esošām amatpersonām, ar kurām ir

noslēgts darba līgums, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un

dienesta tiesisko attiecību turpināšanu atbilstoši šā likuma

sestās nodaļas nosacījumiem. Ja amatpersona pēc paziņojuma

saņemšanas nepiekrīt turpināt dienestu valsts drošības iestādē,

valsts drošības iestādes vadītājs izbeidz darba tiesiskās

attiecības ar šo amatpersonu ar 2019. gada 1. februāri.

Ja amatpersona piekrīt turpināt dienestu valsts drošības iestādē,

nodibinot dienesta tiesiskās attiecības, šā likuma 20. panta

otrās daļas 1. un 2. punktā ietvertos nosacījumus

amatpersonas pieņemšanai dienestā valsts drošības iestādē

nepiemēro.

6. Valsts drošības iestāžu amatpersonām ar speciālo

dienesta pakāpi ar 2019. gada 1. janvāri izbeidzas

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu dienesta tiesiskās

attiecības un turpinās valsts drošības iestāžu dienesta tiesiskās

attiecības. Šīm amatpersonām nav jāatmaksā izsniegtā formas tērpa

atlikusī vērtība. Līdz 2019. gada 31. martam attiecībā

uz minētajām amatpersonām var piemērot Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma

12. pantu. Šādā gadījumā attiecīgās amatpersonas izdiena

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

pārvaldes dienestā netiek pārtraukta.

7. Valsts drošības iestāžu likumā paredzēto amatpersonas

zvērestu dod arī tās valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras

dienestu valsts drošības iestādē uzsākušas līdz 2019. gada

1. janvārim.

8. Attiecībā uz amatpersonu, kura 2019. gada

1. janvārī ieņem Militārās izlūkošanas un drošības dienesta

priekšnieka amatu, šā likuma 12.1 panta otrajā

daļā noteiktais amata pilnvaru termiņš tiek skaitīts no

2019. gada 1. janvāra.

9. Amatpersona vai darbinieks, kurš līdz 2019. gada

1. janvārim nav ieguvis augstāko izglītību un attiecībā uz

kuru nav piemērojams šā likuma 20. panta trešajā daļā

paredzētais izņēmums, var turpināt ieņemt amatpersonas amatu vai

veikt darbu līdz 2024. gada 1. janvārim bez šajā likumā

noteiktajām prasībām atbilstošas izglītības.

10. Valsts drošības dienesta priekšnieks atvaļinātai

Drošības policijas amatpersonai, kurai atbilstoši Iekšlietu

ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes

amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas

likuma 44.1 pantā noteiktajam ir tiesības valkāt

svētku (parādes) formas tērpu, var noteikt aizliegumu valkāt šādu

formas tērpu, ja amatpersona, valkājot formas tērpu, neievēro

vispārējās pieklājības normas vai ētikas principus, ar savu

darbību diskreditē Valsts drošības dienestu vai ja formas tērpa

valkāšana nav savienojama ar dienesta interesēm.

11. Disciplinārlietās, kuras pret Drošības policijas

amatpersonām ierosinātas līdz 2018. gada 31. decembrim

un kurās izmeklēšana nav pabeigta, lēmumu par disciplinārsoda

piemērošanu vai disciplinārlietas izbeigšanu pieņem, kā arī

pieņemto lēmumu izpilda, piemērojot Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā

ietvertos nosacījumus, kas bija spēkā līdz 2018. gada

31. decembrim.

12. Normatīvajos aktos lietotais valsts drošības iestādes

nosaukums "Drošības policija" līdz šo aktu redakcijas

pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotams kā valsts drošības

iestādes nosaukums "Valsts drošības

dienests"."

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 4. oktobrī.

Valsts prezidents

R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 16. oktobrī