6. pants
Juridiskās

palīdzības atteikuma pamats

Juridisko palīdzību atsaka,

ja:

1) persona neatbilst šā likuma

3.pantā minētajiem kritērijiem;

2) šis likums neparedz attiecīgu

juridiskās palīdzības nodrošināšanas gadījumu;

3) personas pieprasītā juridiskā

palīdzība ir nepamatota;

4) persona nav savlaicīgi

pieprasījusi juridisko palīdzību;

5) kompetentā iestāde ir

palīdzējusi personai, norādot uz situācijas risināšanas

tiesiskajām iespējām, sagatavojot personas tiesību aizsardzībai

vai īstenošanai nepieciešamos dokumentus vai sniedzot cita veida

palīdzību, un tāpēc juridiskā palīdzība vairs nav

nepieciešama;

6) divu pēdējo gadu laikā kopš

iepriekšējās juridiskās palīdzības pieprasīšanas personai tās

sniegšana bijusi pārtraukta tādēļ, ka šī persona, pieprasot

juridisko palīdzību, sniegusi īstenībai neatbilstošas ziņas;

7) persona, kurai bijis uzlikts

par pienākumu atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos

izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā;

8) tā attiecas uz prasījumu, kas

ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbību vai

komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību;

9) tā ir saistīta ar muitas vai

nodokļu jautājumiem;

10) tā attiecas uz prasījumu par

goda un cieņas aizskaršanu;

11) tā ir saistīta ar morālā

kaitējuma atlīdzināšanu;

12) strīdu izšķir šķīrējtiesā vai

izmantojot citus alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus;

13) tā ir saistīta ar tāda

aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā persona, kas juridisko

palīdzību pieprasa, ir aizdevējs;

14) tā attiecas uz prasījumu, kas

saistīts ar greznumlietām vai greznuma pakalpojumiem;

15) tā attiecas uz prasījumu par

līguma saistību izpildi, ja ar juridiskās palīdzības

nodrošināšanu saistītie izdevumi ir nesamērīgi lieli

salīdzinājumā ar prasījuma summu."

3. Izteikt 9., 10. un 11.pantu

šādā redakcijā:

"9.pants. Ārpustiesas

juridiskā palīdzība

Valsts nodrošina juridiskās

konsultācijas un procesuālo dokumentu sastādīšanu:

1) civiltiesiska rakstura strīdā

aizskarto vai apstrīdēto personas tiesību vai ar likumu

aizsargāto interešu aizsardzībai;

2) noziedzīgā nodarījumā cietušai

personai, lai noskaidrotu tās tiesības un pienākumus privātās

apsūdzības kriminālprocesa uzsākšanā un lai sastādītu ar to

saistītos procesuālos dokumentus;

3) ja persona ir iesaistīta

juridiska rakstura strīdā, kurā iespējama tiesvedība, lai

sagatavotu pieteikumu vai prasības pieteikumu tiesai vai izlīguma

dokumentu.