3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Papildināt 16. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Šā likuma 12., 12.1 un 13. pantā minētos
pabalstus par pilngadību sasniegušu personu, kurai noteikta I vai
II invaliditātes grupa, ja invaliditātes cēlonis ir slimība no
bērnības, ir tiesības saņemt personai, kura bija minētās personas
likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tās aprūpi audžuģimenē
dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos
pabalstus par bērnu ar invaliditāti gadījumā, kad tiesā ir
pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību
sasniegušās personas ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un
aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības
traucējumu dēļ. Minētos pabalstus izmaksā no dienas, kad
pilngadību sasniegušajai personai uz šiem pabalstiem radās
tiesības, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad stājās spēkā
bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai tiesas spriedums,
ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un
aizgādnības nodibināšanu ir noraidīts, vai tiesvedība lietā tika
izbeigta, vai arī pati pilngadību sasniegusī persona iesniedza
iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par pabalstu
piešķiršanu. Šā likuma 12. un 12.1 pantā minēto
pabalstu izmaksu personai pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas
seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kuru dēļ pārtraucama šo
pabalstu izmaksa, un šā likuma 13. pantā minētā pabalsta izmaksu
pārtrauc ar dienu, kad minētie apstākļi ir iestājušies."