1. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Izdarīt Vides monitoringa programmas pamatnostādnēs
2009.-2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada
11.marta rīkojumu Nr.187 "Par Vides monitoringa programmas
pamatnostādnēm 2009.-2012.gadam") šādus
grozījumus:
1.1. izteikt sadaļu "Saīsinājumi" šādā
redakcijā:
"Saīsinājumi
BIOR - valsts zinātniskais institūts "Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"Bior""
DAP - Dabas aizsardzības pārvalde
LHEI - Latvijas Hidroekoloģijas institūts
LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte
LVAF - Latvijas Vides aizsardzības fonds
LVĢMC - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centrs"
LVMI "Silava" - Latvijas Valsts mežzinātnes
institūts "Silava"
RDC - Radiācijas drošības centrs
VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija
VI - Veselības inspekcija
VM - Veselības ministrija
VMD - Valsts meža dienests
ZM - Zemkopības ministrija
ZMNI - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
"Zemkopības ministrijas nekustamie
īpašumi"";
1.2. aizstāt pamatnostādņu tekstā:
1.2.1. saīsinājumu "APC" ar saīsinājumu
"VAAD";
1.2.2. vārdus "jūras ūdeņu monitorings"
(attiecīgā locījumā) ar vārdiem "jūras vides
monitorings" (attiecīgā locījumā);
1.2.3. saīsinājumu "LVĢMA" ar saīsinājumu
"LVĢMC";
1.2.4. saīsinājumu "LZRA" ar saīsinājumu
"BIOR";
1.2.5. saīsinājumu "SVA" ar saīsinājumu
"VI";
1.2.6. vārdus "Vides ministrija" (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā);
1.2.7. vārdus "vides ministrs" (attiecīgā
locījumā) ar vārdiem "vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs" (attiecīgā locījumā);
1.2.8. saīsinājumu "VIDM" ar saīsinājumu
"VARAM";
1.3. izteikt 1.2.1.apakšpunkta trešo, ceturto,
piekto un sesto rindkopu šādā redakcijā:
"LVĢMC ir dibināts saskaņā ar Ministru kabineta
2009.gada 1.jūlija rīkojumu Nr.448 "Par valsts aģentūras
"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra"
un Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūras likvidāciju un valsts
sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dibināšanu". LVĢMC
ir deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpildē tas ir
VARAM padotībā. LVĢMC ir deleģētas šādas valsts pārvaldes
funkcijas: veikt vides monitoringu, informēt sabiedrību par vides
stāvokli, kā arī piedalīties valsts politikas īstenošanā
ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens
un gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes
jomā. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, LVĢMC pilnveido nacionālo
vides monitoringa sistēmu un testē vides kvalitāti.
RDC ir VARAM Valsts vides dienesta struktūrvienība, kas
saskaņā ar likumu "Par radiācijas drošību un
kodoldrošību" veic radiācijas drošības un kodoldrošības
uzraudzību un kontroli.
LHEI ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kura
viens no galvenajiem uzdevumiem saskaņā ar Jūras vides
aizsardzības un pārvaldības likumu un atvasinātas publiskas
personas "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" nolikumu
(2007.gada 16.jūlijs) ir jūras vides monitoringa īstenošanas
koordinēšana un organizēšana.
DAP ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā
ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
un Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.507
"Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" organizē un
koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu.
Minētās iestādes vides monitoringu pašreiz veic un
organizē saskaņā ar Vides monitoringa programmu (apstiprināta ar
vides ministra 2010.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.121 "Par
Vides monitoringa programmu"), kuras nodrošināšana uzdota
LVĢMC, DAP, RDC un LHEI. Vides monitoringa programma paredz
novērojumus, lai konstatētu gaisa un ūdens kvalitātes izmaiņas,
dabas resursu izmaiņu tendences, kā arī saglabātu mūsu
teritorijai raksturīgās ainavas, augu un dzīvnieku
sugas.";
1.4. izteikt 1.2.1.apakšpunkta devīto rindkopu šādā
redakcijā:
"Lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides
aizsardzību, Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi
Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" nosaka gaisa
kvalitātes normatīvus un raksturlielumus, kā arī mērījumu metodes
un monitoringa nosacījumus gaisu piesārņojošām vielām. LVĢMC
nodrošina gaisa monitoringa staciju darbību (atsevišķas gaisa
stacijas pieder pašvaldībām), nosaka to izvietojumu, nodrošina
mērījumus ar atbilstošām metodēm, veic gaisa kvalitātes
novērtēšanu, apkopo un sagatavo informāciju par šo novērtējumu,
regulāri to atjauno.";
1.5. izteikt 1.2.1.apakšpunkta vienpadsmito rindkopu
šādā redakcijā:
"Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi
Nr.149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo
starojumu" uzdod RDC veikt gaisa radioaktīvā piesārņojuma
uzraudzību un kontroli un nodrošināt gamma starojuma dozas jaudas
monitoringu gaisā, izmantojot automātisko gamma radiācijas
monitoringa sistēmu. LVĢMC veic radionuklīdu radioaktivitātes
mērījumus gaisa paraugos.";
1.6. izteikt 1.2.1.apakšpunkta sešpadsmito un
septiņpadsmito rindkopu šādā redakcijā:
"Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra
noteikumiem Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes
aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma
ar nitrātiem" VARAM vismaz reizi četros gados pārskata īpaši
jutīgo teritoriju robežas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti,
īstenojot nitrātu monitoringu. Savukārt nitrātu monitoringu
virszemes un pazemes ūdeņos atbilstoši kompetencei organizē
LVĢMC.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra
noteikumiem Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu
un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu
izstrādei" lauksaimniecības noteču monitoringa programmas
īstenošanu organizē un veic LHEI sadarbībā ar LLU atbilstoši
kompetencei. Programma izveidota tā, lai varētu izpildīt Latvijas
normatīvo aktu, Eiropas Savienības direktīvu un starptautisko
konvenciju prasības lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma
novērtēšanai. Lauksaimniecības noteču monitoringa programmas
ietvaros iespējams iegūt informāciju par virszemes un pazemes
ūdeņu hidroķīmisko stāvokli, kas savukārt ļauj kontrolēt Ministru
kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumos Nr.33 "Noteikumi
par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības
izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" noteikto pasākumu
izpildes efektivitāti lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma ar
nitrātiem ierobežošanai un novēršanai.";
1.7. aizstāt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit pirmajā
rindkopā saīsinājumu "RDC" ar saīsinājumu
"LVĢMC";
1.8. aizstāt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit ceturtajā
rindkopā skaitli un vārdu "13.novembra" ar skaitli un
vārdu "14.novembra";
1.9. izteikt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit piektās
rindkopas otro teikumu šādā redakcijā:
"Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām
dabas teritorijām" 32.1 pantu DAP organizē un
koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu.";
1.10. izteikt 1.2.2.apakšpunkta otro un trešo rindkopu
šādā redakcijā:
"Viens no veselības ministra pakļautībā esošās
tiešās pārvaldes iestādes VI uzdevumiem, kas noteikts Ministru
kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.76 "Veselības
inspekcijas nolikums", ir organizēt un veikt dzeramā un
peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu.
VI veic peldūdeņu monitoringu atbilstoši Ministru
kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.608 "Noteikumi
par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un
prasībām sabiedrības informēšanai", ar kuriem pārņemtas
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas
2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas
76/160/EEK atcelšanu noteiktās prasības attiecībā uz paraugu
ņemšanas principiem, biežumu, nosakāmajiem parametriem un to
robežlielumiem, testēšanas metodēm. VI nosaka paraugu ņemšanas
vietas, izstrādā un apstiprina peldvietu ūdens kvalitātes
monitoringa programmu.";
1.11. izteikt 1.2.3.apakšpunkta otro un trešo rindkopu
šādā redakcijā:
"Mežsaimniecības jomu regulē Meža likums, savukārt
meža monitoringa veikšanas kārtība noteikta Ministru kabineta
2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.313 "Meža monitoringa
veikšanas kārtība". Saskaņā ar minētajiem noteikumiem meža
monitoringu veic VMD un LVMI "Silava", lai iegūtu
informāciju par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides faktoru
iedarbību uz meža ekosistēmām, oglekļa dioksīda (CO2)
emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas
maiņas un mežsaimniecības sektorā, klimata pārmaiņu ietekmi uz
meža ekosistēmām, meža bioloģiskās daudzveidības stāvokli un
izmaiņām, un meža augsnēm. VMD veic sistemātisko (pirmā līmeņa)
meža monitoringu un īsteno meža bioloģiskās daudzveidības
monitoringa attīstības projektus, un LVMI "Silava" veic
intensīvo (otrā līmeņa) meža monitoringu.
Meža monitoringa valsts programmu īsteno par
piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī par Meža
attīstības fonda līdzekļiem. Meža likums nosaka, ka meža
monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem
ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtajiem
līdzekļiem.";
1.12. izteikt 1.2.3.apakšpunkta astoto rindkopu šādā
redakcijā:
"BIOR ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs
valsts zinātniskais institūts, kas darbojas saskaņā ar
atvasinātas publiskas personas "Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR""
nolikumu (2010.gada 5.janvāris). BIOR par pieejamiem valsts
budžeta līdzekļiem īsteno zivsaimniecības nozarei, zinātniskajai
darbībai un valsts monitoringa vajadzībām nepieciešamo datu
vākšanas programmu izpildi zivsaimniecības jomā, t.sk. veic
ihtiocenožu, zivju resursu un to stāvokļa izpēti un monitoringu
Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras piekrastes
ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un Eiropas Ekonomikas zonas ūdeņos
Baltijas jūrā, kā arī Latvijas zvejas rajonos Atlantijas okeānā,
novērtē zvejas, makšķerēšanas un vides stāvokļa ietekmi uz zivju
resursiem, nodrošina zivju resursu un nozvejas bioloģisko un
zivsaimnieciskās darbības ekonomisko datu vākšanu, apkopošanu,
datubāzes uzturēšanu un informācijas sniegšanu.";
1.13. izteikt 1.2.3.apakšpunkta desmito un vienpadsmito
rindkopu šādā redakcijā:
"Meliorācijas likums nosaka, ka melioratīvā
hidrometrija ir ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu
ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos
posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde. Saskaņā ar Ministru
kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumiem Nr.756
"Melioratīvās hidrometrijas darbu veikšanas kārtība"
melioratīvo hidrometriju veic ZMNI, kas nodrošina melioratīvās
hidrometrijas hidrometrisko posteņu uzturēšanu, sistemātisku
novērojumu, mērījumu un aprēķinu veikšanu.
Meliorācijas
likuma 31.pants nosaka, ka melioratīvo hidrometriju finansē no
šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta
līdzekļiem.";
1.14. izteikt 1.2.3.apakšpunkta trīspadsmitās rindkopas
otro teikumu, četrpadsmito un piecpadsmito rindkopu šādā
redakcijā:
"Programmas "Forest Focus 2006"
(īstenota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas
un Eiropas Komisijas līgumu) ietvaros tika īstenots starptautisks
projekts "Biosoil", kurā LVMI "Silava" veica
meža augšņu inventarizāciju un bioloģiskās daudzveidības
novērtējumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta
rīkojumu Nr.575 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu
atbildību "Agroķīmisko pētījumu centrs"
likvidāciju" VAAD pārņem augšņu agroķīmisko
izpēti.
VAAD īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši
jutīgās teritorijās. Īpaši jutīgo teritoriju robežas, uz kurām
attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no
lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem,
noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumos Nr.33
"Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no
lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar
nitrātiem". Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa mērķis ir
optimizēt slāpekļa mēslojuma lietošanu ziemāju graudaugiem un
citiem kultūraugiem un samazināt augsnes un ūdeņu piesārņojumu ar
nitrātiem, lai izpildītu Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas
91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko
rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, prasības. Izstrādāta
monitoringa veikšanas metodika un programma. VAAD uztur
kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā datubāzi par
augsnes minerālā slāpekļa monitoringu.";
1.15. izteikt 1.3.1.apakšpunkta "b" punktu
šādā redakcijā:
"b) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija
līdz 2030.gadam, kas apstiprināta Saeimā 2010.gada
10.jūnijā;";
1.16. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "e" punktu
šādā redakcijā:
"e) Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra
noteikumi Nr.1290 "Noteikumi par gaisa
kvalitāti";";
1.17. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "g" punktu
šādā redakcijā:
"g) Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumi
Nr.419 "Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo
emisiju gaisā";";
1.18. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "j" punktu
šādā redakcijā:
"j) Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi
Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas
kārtība";";
1.19. svītrot 1.3.2.2.apakšpunkta pirmo, otro, trešo un
ceturto rindkopu;
1.20. papildināt 1.3.3.1.apakšpunktu ar
"f1" punktu šādā redakcijā:
"f1) Jūras vides aizsardzības un
pārvaldības likums;";
1.21. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "g" punktu
šādā redakcijā:
"g) Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra
noteikumi Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību
no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar
nitrātiem";";
1.22. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "k" punktu
šādā redakcijā:
"k) Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra
noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C
kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un
B kategorijas piesārņojošo darbību
veikšanai";";
1.23. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "n" punktu
šādā redakcijā:
"n) Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra
noteikumi Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu
apzināšanas kārtību un kvalitātes
kritērijiem";";
1.24. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "p" punktu
šādā redakcijā:
"p) Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumi
Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu,
kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības
informēšanai";";
1.25. papildināt 1.3.3.1.apakšpunktu ar
"p1" punktu šādā redakcijā:
"p1) Ministru kabineta 2008.gada
17.jūnija noteikumi Nr.454 "Peldvietu higiēnas
prasības";";
1.26. izteikt 1.3.3.2.apakšpunkta "i" punktu
šādā redakcijā:
"i) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva
2008/1/EK (2008.gada 15.janvāris) par piesārņojuma integrētu
novēršanu un kontroli (kodificēta versija);";
1.27. papildināt 1.3.3.2.apakšpunktu ar
l.1 un l.2 punktu šādā
redakcijā:
"l1) Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides
kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko
groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK,
83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza
Direktīvu 2000/60/EK;
l2) Komisijas Direktīva 2009/90/EK (2009.gada
31.jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens
stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam;";
1.28. svītrot 1.3.4.1.apakšpunkta "a"
punktu;
1.29. izteikt 1.3.4.1.apakšpunkta "f" punktu
šādā redakcijā:
"f) Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi
Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas
kārtība";";
1.30. izteikt 1.3.4.1.apakšpunkta "h" punktu
šādā redakcijā:
"h) Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra
noteikumiem Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes
aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma
ar nitrātiem";";
1.31. izteikt 1.3.5.1.apakšpunkta "f" un
"g" punktu šādā redakcijā:
"f) Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi
Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas noteikumi";
g) Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi
Nr.1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu
indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgās savvaļas
sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā
(reintrodukcija)";";
1.32. izteikt 1.3.5.2.apakšpunkta "a" punktu
šādā redakcijā:
"a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada
30.novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību
(kodificēta versija);";
1.33. papildināt 1.3.5.2.apakšpunktu ar "f"
punktu šādā redakcijā:
"f) Padomes 2011.gada 21.jūnija secinājumi "ES
bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz
2020.gadam".";
1.34. papildināt 1.3.5.3.apakšpunktu ar "g"
punktu šādā redakcijā:
"g) 1995.gada 1.novembra līgums par
Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (apstiprināts
ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.629
"Par Līgumu par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu
aizsardzību").";
1.35. aizstāt 4.1.1. un 4.2.2.apakšpunktā saīsinājumu
"RDC" ar saīsinājumu "LVĢMC";
1.36. aizstāt 4.2.1. un 5.2.2.1.apakšpunktā saīsinājumu
"LAD" ar saīsinājumu "ZMNI";
1.37. svītrot 4.2.1., 5.2.1.1., 5.2.2.1., 7.2. un
7.3.apakšpunktā saīsinājumu "RDC";
1.38. aizstāt 4.2.4.apakšpunktā saīsinājumu
"LHEI" ar vārdiem "LHEI sadarbībā ar
LLU";
1.39. aizstāt 4.3.2.apakšpunkta 2.punktā saīsinājumu
"RDC" ar saīsinājumu "LVĢMC";
1.40. aizstāt 4.4.1., 4.4.2., 4.4.3., 5.2.4. un
7.4.apakšpunktā saīsinājumu "LVĢMA" ar saīsinājumu
"DAP";
1.41. aizstāt 5.2.2.2. un 5.2.3.2.apakšpunktā
saīsinājumu "RDC" ar saīsinājumu
"LVĢMC";
1.42. papildināt 5.2.2.4.apakšpunktu aiz saīsinājuma
"LHEI" ar saīsinājumu "LLU";
1.43. aizstāt 5.2.2.5.apakšpunktā vārdus un skaitli
"Veikts monitorings 276 peldvietās" ar vārdiem un
skaitļiem "Monitorings veikts Ministru kabineta 2008.gada
17.jūnija noteikumu Nr.454 "Peldvietu higiēnas
prasības" 1. un 2.pielikumā noteiktajās
peldvietās";
1.44. aizstāt 5.2.2.6.apakšpunktā vārdus un skaitļus
"Nodrošināts monitorings rotācijas kārtībā 555 ūdensapgādes
sistēmās valstī (60 % iedzīvotāju aptvere) gadā" ar vārdiem
un skaitļiem "Nodrošināts monitorings lielajās ūdensapgādes
sistēmās (piegādes apjoms virs 100 m2/dnn) katru gadu,
mazajās ūdensapgādes sistēmās rotācijas kārtībā vienu reizi sešos
gados";
1.45. aizstāt 7.2. un 7.5.apakšpunktā saīsinājumu
"LAD" ar saīsinājumu "ZMNI";
1.46. papildināt 7.2.apakšpunktu aiz saīsinājuma
"ZMNI" ar saīsinājumu "LLU";
1.47. papildināt 7.4.apakšpunktu aiz saīsinājuma
"BIOR" ar saīsinājumu "DAP";
1.48. papildināt 7.5.apakšpunktu aiz saīsinājuma
"LVMI "Silava"" ar saīsinājumu
"DAP".