Grozījumi Vides monitoringa programmas pamatnostādnēs 2009.–2012.gadam

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izdarīt Vides monitoringa programmas pamatnostādnēs

2009.-2012.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada

11.marta rīkojumu Nr.187 "Par Vides monitoringa programmas

pamatnostādnēm 2009.-2012.gadam") šādus

grozījumus:

1.1. izteikt sadaļu "Saīsinājumi" šādā

redakcijā:

"Saīsinājumi

BIOR - valsts zinātniskais institūts "Pārtikas

drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts

"Bior""

DAP - Dabas aizsardzības pārvalde

LHEI - Latvijas Hidroekoloģijas institūts

LLU - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

LVAF - Latvijas Vides aizsardzības fonds

LVĢMC - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

centrs"

LVMI "Silava" - Latvijas Valsts mežzinātnes

institūts "Silava"

RDC - Radiācijas drošības centrs

VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests

VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija

VI - Veselības inspekcija

VM - Veselības ministrija

VMD - Valsts meža dienests

ZM - Zemkopības ministrija

ZMNI - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"Zemkopības ministrijas nekustamie

īpašumi"";

1.2. aizstāt pamatnostādņu tekstā:

1.2.1. saīsinājumu "APC" ar saīsinājumu

"VAAD";

1.2.2. vārdus "jūras ūdeņu monitorings"

(attiecīgā locījumā) ar vārdiem "jūras vides

monitorings" (attiecīgā locījumā);

1.2.3. saīsinājumu "LVĢMA" ar saīsinājumu

"LVĢMC";

1.2.4. saīsinājumu "LZRA" ar saīsinājumu

"BIOR";

1.2.5. saīsinājumu "SVA" ar saīsinājumu

"VI";

1.2.6. vārdus "Vides ministrija" (attiecīgā

locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā);

1.2.7. vārdus "vides ministrs" (attiecīgā

locījumā) ar vārdiem "vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs" (attiecīgā locījumā);

1.2.8. saīsinājumu "VIDM" ar saīsinājumu

"VARAM";

1.3. izteikt 1.2.1.apakšpunkta trešo, ceturto,

piekto un sesto rindkopu šādā redakcijā:

"LVĢMC ir dibināts saskaņā ar Ministru kabineta

2009.gada 1.jūlija rīkojumu Nr.448 "Par valsts aģentūras

"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra"

un Bīstamo atkritumu pārvaldības aģentūras likvidāciju un valsts

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides,

ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" dibināšanu". LVĢMC

ir deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpildē tas ir

VARAM padotībā. LVĢMC ir deleģētas šādas valsts pārvaldes

funkcijas: veikt vides monitoringu, informēt sabiedrību par vides

stāvokli, kā arī piedalīties valsts politikas īstenošanā

ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens

un gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes

jomā. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, LVĢMC pilnveido nacionālo

vides monitoringa sistēmu un testē vides kvalitāti.

RDC ir VARAM Valsts vides dienesta struktūrvienība, kas

saskaņā ar likumu "Par radiācijas drošību un

kodoldrošību" veic radiācijas drošības un kodoldrošības

uzraudzību un kontroli.

LHEI ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kura

viens no galvenajiem uzdevumiem saskaņā ar Jūras vides

aizsardzības un pārvaldības likumu un atvasinātas publiskas

personas "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" nolikumu

(2007.gada 16.jūlijs) ir jūras vides monitoringa īstenošanas

koordinēšana un organizēšana.

DAP ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā

ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

un Ministru kabineta 2009.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.507

"Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" organizē un

koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu.

Minētās iestādes vides monitoringu pašreiz veic un

organizē saskaņā ar Vides monitoringa programmu (apstiprināta ar

vides ministra 2010.gada 19.aprīļa rīkojumu Nr.121 "Par

Vides monitoringa programmu"), kuras nodrošināšana uzdota

LVĢMC, DAP, RDC un LHEI. Vides monitoringa programma paredz

novērojumus, lai konstatētu gaisa un ūdens kvalitātes izmaiņas,

dabas resursu izmaiņu tendences, kā arī saglabātu mūsu

teritorijai raksturīgās ainavas, augu un dzīvnieku

sugas.";

1.4. izteikt 1.2.1.apakšpunkta devīto rindkopu šādā

redakcijā:

"Lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides

aizsardzību, Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi

Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" nosaka gaisa

kvalitātes normatīvus un raksturlielumus, kā arī mērījumu metodes

un monitoringa nosacījumus gaisu piesārņojošām vielām. LVĢMC

nodrošina gaisa monitoringa staciju darbību (atsevišķas gaisa

stacijas pieder pašvaldībām), nosaka to izvietojumu, nodrošina

mērījumus ar atbilstošām metodēm, veic gaisa kvalitātes

novērtēšanu, apkopo un sagatavo informāciju par šo novērtējumu,

regulāri to atjauno.";

1.5. izteikt 1.2.1.apakšpunkta vienpadsmito rindkopu

šādā redakcijā:

"Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi

Nr.149 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo

starojumu" uzdod RDC veikt gaisa radioaktīvā piesārņojuma

uzraudzību un kontroli un nodrošināt gamma starojuma dozas jaudas

monitoringu gaisā, izmantojot automātisko gamma radiācijas

monitoringa sistēmu. LVĢMC veic radionuklīdu radioaktivitātes

mērījumus gaisa paraugos.";

1.6. izteikt 1.2.1.apakšpunkta sešpadsmito un

septiņpadsmito rindkopu šādā redakcijā:

"Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra

noteikumiem Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes

aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma

ar nitrātiem" VARAM vismaz reizi četros gados pārskata īpaši

jutīgo teritoriju robežas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti,

īstenojot nitrātu monitoringu. Savukārt nitrātu monitoringu

virszemes un pazemes ūdeņos atbilstoši kompetencei organizē

LVĢMC.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra

noteikumiem Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu

un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu

izstrādei" lauksaimniecības noteču monitoringa programmas

īstenošanu organizē un veic LHEI sadarbībā ar LLU atbilstoši

kompetencei. Programma izveidota tā, lai varētu izpildīt Latvijas

normatīvo aktu, Eiropas Savienības direktīvu un starptautisko

konvenciju prasības lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma

novērtēšanai. Lauksaimniecības noteču monitoringa programmas

ietvaros iespējams iegūt informāciju par virszemes un pazemes

ūdeņu hidroķīmisko stāvokli, kas savukārt ļauj kontrolēt Ministru

kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumos Nr.33 "Noteikumi

par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības

izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem" noteikto pasākumu

izpildes efektivitāti lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma ar

nitrātiem ierobežošanai un novēršanai.";

1.7. aizstāt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit pirmajā

rindkopā saīsinājumu "RDC" ar saīsinājumu

"LVĢMC";

1.8. aizstāt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit ceturtajā

rindkopā skaitli un vārdu "13.novembra" ar skaitli un

vārdu "14.novembra";

1.9. izteikt 1.2.1.apakšpunkta divdesmit piektās

rindkopas otro teikumu šādā redakcijā:

"Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām" 32.1 pantu DAP organizē un

koordinē aizsargājamo teritoriju monitoringu.";

1.10. izteikt 1.2.2.apakšpunkta otro un trešo rindkopu

šādā redakcijā:

"Viens no veselības ministra pakļautībā esošās

tiešās pārvaldes iestādes VI uzdevumiem, kas noteikts Ministru

kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.76 "Veselības

inspekcijas nolikums", ir organizēt un veikt dzeramā un

peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu.

VI veic peldūdeņu monitoringu atbilstoši Ministru

kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.608 "Noteikumi

par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un

prasībām sabiedrības informēšanai", ar kuriem pārņemtas

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.februāra Direktīvas

2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas

76/160/EEK atcelšanu noteiktās prasības attiecībā uz paraugu

ņemšanas principiem, biežumu, nosakāmajiem parametriem un to

robežlielumiem, testēšanas metodēm. VI nosaka paraugu ņemšanas

vietas, izstrādā un apstiprina peldvietu ūdens kvalitātes

monitoringa programmu.";

1.11. izteikt 1.2.3.apakšpunkta otro un trešo rindkopu

šādā redakcijā:

"Mežsaimniecības jomu regulē Meža likums, savukārt

meža monitoringa veikšanas kārtība noteikta Ministru kabineta

2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.313 "Meža monitoringa

veikšanas kārtība". Saskaņā ar minētajiem noteikumiem meža

monitoringu veic VMD un LVMI "Silava", lai iegūtu

informāciju par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides faktoru

iedarbību uz meža ekosistēmām, oglekļa dioksīda (CO2)

emisiju un piesaisti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas

maiņas un mežsaimniecības sektorā, klimata pārmaiņu ietekmi uz

meža ekosistēmām, meža bioloģiskās daudzveidības stāvokli un

izmaiņām, un meža augsnēm. VMD veic sistemātisko (pirmā līmeņa)

meža monitoringu un īsteno meža bioloģiskās daudzveidības

monitoringa attīstības projektus, un LVMI "Silava" veic

intensīvo (otrā līmeņa) meža monitoringu.

Meža monitoringa valsts programmu īsteno par

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī par Meža

attīstības fonda līdzekļiem. Meža likums nosaka, ka meža

monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem

ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtajiem

līdzekļiem.";

1.12. izteikt 1.2.3.apakšpunkta astoto rindkopu šādā

redakcijā:

"BIOR ir zemkopības ministra pārraudzībā esošs

valsts zinātniskais institūts, kas darbojas saskaņā ar

atvasinātas publiskas personas "Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR""

nolikumu (2010.gada 5.janvāris). BIOR par pieejamiem valsts

budžeta līdzekļiem īsteno zivsaimniecības nozarei, zinātniskajai

darbībai un valsts monitoringa vajadzībām nepieciešamo datu

vākšanas programmu izpildi zivsaimniecības jomā, t.sk. veic

ihtiocenožu, zivju resursu un to stāvokļa izpēti un monitoringu

Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras piekrastes

ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un Eiropas Ekonomikas zonas ūdeņos

Baltijas jūrā, kā arī Latvijas zvejas rajonos Atlantijas okeānā,

novērtē zvejas, makšķerēšanas un vides stāvokļa ietekmi uz zivju

resursiem, nodrošina zivju resursu un nozvejas bioloģisko un

zivsaimnieciskās darbības ekonomisko datu vākšanu, apkopošanu,

datubāzes uzturēšanu un informācijas sniegšanu.";

1.13. izteikt 1.2.3.apakšpunkta desmito un vienpadsmito

rindkopu šādā redakcijā:

"Meliorācijas likums nosaka, ka melioratīvā

hidrometrija ir ūdensteču, ūdenstilpju un meliorācijas sistēmu

ūdens režīma sistemātiski novērojumi un mērījumi hidrometriskajos

posteņos, kā arī iegūto datu apstrāde. Saskaņā ar Ministru

kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumiem Nr.756

"Melioratīvās hidrometrijas darbu veikšanas kārtība"

melioratīvo hidrometriju veic ZMNI, kas nodrošina melioratīvās

hidrometrijas hidrometrisko posteņu uzturēšanu, sistemātisku

novērojumu, mērījumu un aprēķinu veikšanu.

Meliorācijas

likuma 31.pants nosaka, ka melioratīvo hidrometriju finansē no

šim nolūkam paredzētajiem valsts budžeta

līdzekļiem.";

1.14. izteikt 1.2.3.apakšpunkta trīspadsmitās rindkopas

otro teikumu, četrpadsmito un piecpadsmito rindkopu šādā

redakcijā:

"Programmas "Forest Focus 2006"

(īstenota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas

un Eiropas Komisijas līgumu) ietvaros tika īstenots starptautisks

projekts "Biosoil", kurā LVMI "Silava" veica

meža augšņu inventarizāciju un bioloģiskās daudzveidības

novērtējumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta

rīkojumu Nr.575 "Par valsts sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Agroķīmisko pētījumu centrs"

likvidāciju" VAAD pārņem augšņu agroķīmisko

izpēti.

VAAD īsteno augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši

jutīgās teritorijās. Īpaši jutīgo teritoriju robežas, uz kurām

attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no

lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem,

noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumos Nr.33

"Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no

lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar

nitrātiem". Augsnes minerālā slāpekļa monitoringa mērķis ir

optimizēt slāpekļa mēslojuma lietošanu ziemāju graudaugiem un

citiem kultūraugiem un samazināt augsnes un ūdeņu piesārņojumu ar

nitrātiem, lai izpildītu Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas

91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko

rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, prasības. Izstrādāta

monitoringa veikšanas metodika un programma. VAAD uztur

kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā datubāzi par

augsnes minerālā slāpekļa monitoringu.";

1.15. izteikt 1.3.1.apakšpunkta "b" punktu

šādā redakcijā:

"b) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

līdz 2030.gadam, kas apstiprināta Saeimā 2010.gada

10.jūnijā;";

1.16. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "e" punktu

šādā redakcijā:

"e) Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra

noteikumi Nr.1290 "Noteikumi par gaisa

kvalitāti";";

1.17. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "g" punktu

šādā redakcijā:

"g) Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumi

Nr.419 "Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo

emisiju gaisā";";

1.18. izteikt 1.3.2.1.apakšpunkta "j" punktu

šādā redakcijā:

"j) Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi

Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas

kārtība";";

1.19. svītrot 1.3.2.2.apakšpunkta pirmo, otro, trešo un

ceturto rindkopu;

1.20. papildināt 1.3.3.1.apakšpunktu ar

"f1" punktu šādā redakcijā:

"f1) Jūras vides aizsardzības un

pārvaldības likums;";

1.21. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "g" punktu

šādā redakcijā:

"g) Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra

noteikumi Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību

no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar

nitrātiem";";

1.22. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "k" punktu

šādā redakcijā:

"k) Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra

noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C

kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un

B kategorijas piesārņojošo darbību

veikšanai";";

1.23. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "n" punktu

šādā redakcijā:

"n) Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra

noteikumi Nr.42 "Noteikumi par pazemes ūdens resursu

apzināšanas kārtību un kvalitātes

kritērijiem";";

1.24. izteikt 1.3.3.1.apakšpunkta "p" punktu

šādā redakcijā:

"p) Ministru kabineta 2010.gada 6.jūlija noteikumi

Nr.608 "Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu,

kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības

informēšanai";";

1.25. papildināt 1.3.3.1.apakšpunktu ar

"p1" punktu šādā redakcijā:

"p1) Ministru kabineta 2008.gada

17.jūnija noteikumi Nr.454 "Peldvietu higiēnas

prasības";";

1.26. izteikt 1.3.3.2.apakšpunkta "i" punktu

šādā redakcijā:

"i) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2008/1/EK (2008.gada 15.janvāris) par piesārņojuma integrētu

novēršanu un kontroli (kodificēta versija);";

1.27. papildināt 1.3.3.2.apakšpunktu ar

l.1 un l.2 punktu šādā

redakcijā:

"l1) Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides

kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko

groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK,

83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza

Direktīvu 2000/60/EK;

l2) Komisijas Direktīva 2009/90/EK (2009.gada

31.jūlijs), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens

stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam;";

1.28. svītrot 1.3.4.1.apakšpunkta "a"

punktu;

1.29. izteikt 1.3.4.1.apakšpunkta "f" punktu

šādā redakcijā:

"f) Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumi

Nr.313 "Meža monitoringa veikšanas

kārtība";";

1.30. izteikt 1.3.4.1.apakšpunkta "h" punktu

šādā redakcijā:

"h) Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra

noteikumiem Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes

aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma

ar nitrātiem";";

1.31. izteikt 1.3.5.1.apakšpunkta "f" un

"g" punktu šādā redakcijā:

"f) Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi

Nr.264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie

aizsardzības un izmantošanas noteikumi";

g) Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi

Nr.1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu

indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgās savvaļas

sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā

(reintrodukcija)";";

1.32. izteikt 1.3.5.2.apakšpunkta "a" punktu

šādā redakcijā:

"a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada

30.novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību

(kodificēta versija);";

1.33. papildināt 1.3.5.2.apakšpunktu ar "f"

punktu šādā redakcijā:

"f) Padomes 2011.gada 21.jūnija secinājumi "ES

bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz

2020.gadam".";

1.34. papildināt 1.3.5.3.apakšpunktu ar "g"

punktu šādā redakcijā:

"g) 1995.gada 1.novembra līgums par

Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (apstiprināts

ar Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumiem Nr.629

"Par Līgumu par Āfrikas-Eirāzijas migrējošo ūdensputnu

aizsardzību").";

1.35. aizstāt 4.1.1. un 4.2.2.apakšpunktā saīsinājumu

"RDC" ar saīsinājumu "LVĢMC";

1.36. aizstāt 4.2.1. un 5.2.2.1.apakšpunktā saīsinājumu

"LAD" ar saīsinājumu "ZMNI";

1.37. svītrot 4.2.1., 5.2.1.1., 5.2.2.1., 7.2. un

7.3.apakšpunktā saīsinājumu "RDC";

1.38. aizstāt 4.2.4.apakšpunktā saīsinājumu

"LHEI" ar vārdiem "LHEI sadarbībā ar

LLU";

1.39. aizstāt 4.3.2.apakšpunkta 2.punktā saīsinājumu

"RDC" ar saīsinājumu "LVĢMC";

1.40. aizstāt 4.4.1., 4.4.2., 4.4.3., 5.2.4. un

7.4.apakšpunktā saīsinājumu "LVĢMA" ar saīsinājumu

"DAP";

1.41. aizstāt 5.2.2.2. un 5.2.3.2.apakšpunktā

saīsinājumu "RDC" ar saīsinājumu

"LVĢMC";

1.42. papildināt 5.2.2.4.apakšpunktu aiz saīsinājuma

"LHEI" ar saīsinājumu "LLU";

1.43. aizstāt 5.2.2.5.apakšpunktā vārdus un skaitli

"Veikts monitorings 276 peldvietās" ar vārdiem un

skaitļiem "Monitorings veikts Ministru kabineta 2008.gada

17.jūnija noteikumu Nr.454 "Peldvietu higiēnas

prasības" 1. un 2.pielikumā noteiktajās

peldvietās";

1.44. aizstāt 5.2.2.6.apakšpunktā vārdus un skaitļus

"Nodrošināts monitorings rotācijas kārtībā 555 ūdensapgādes

sistēmās valstī (60 % iedzīvotāju aptvere) gadā" ar vārdiem

un skaitļiem "Nodrošināts monitorings lielajās ūdensapgādes

sistēmās (piegādes apjoms virs 100 m2/dnn) katru gadu,

mazajās ūdensapgādes sistēmās rotācijas kārtībā vienu reizi sešos

gados";

1.45. aizstāt 7.2. un 7.5.apakšpunktā saīsinājumu

"LAD" ar saīsinājumu "ZMNI";

1.46. papildināt 7.2.apakšpunktu aiz saīsinājuma

"ZMNI" ar saīsinājumu "LLU";

1.47. papildināt 7.4.apakšpunktu aiz saīsinājuma

"BIOR" ar saīsinājumu "DAP";

1.48. papildināt 7.5.apakšpunktu aiz saīsinājuma

"LVMI "Silava"" ar saīsinājumu

"DAP".