7. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-12
Papildināt likumu ar 26.2, 26.3,
26.4, 26.5 un 26.6 pantu
šādā redakcijā:
"26.2 pants. Pētniecības
tenūra
(1) Zinātniskais institūts, ņemot vērā tā cilvēkresursu
politiku un pieejamos resursus, var veidot pētniecības tenūru -
pastāvīgas nodarbinātības modeli pētniecības karjeras ietvaros,
kas sniedz zinātniskajam institūtam iespēju akadēmiskajos amatos
nodarbināt augsti kvalificētu zinātnes pētniecisko personālu.
Pētniecības tenūra sastāv no šādām pakāpēm:
1) pirmās pakāpes amats - pētnieks;
2) otrās pakāpes amats - vadošais pētnieks;
3) trešās pakāpes amats - pētniecības profesors.
(2) Pētniecības tenūras ietvaros nodarbinātajiem piešķir
vienu no šādiem statusiem:
1) pētniecības tenūrgaitas amata statusu, kura ietvaros ar
akadēmiskajā amatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz noteiktu
laiku, lai pēc attiecīgu zinātniskās darbības snieguma prasību
izpildes tiktu iegūts pētniecības tenūramats;
2) pētniecības tenūramata statusu, kura ietvaros ar
akadēmiskajā amatā nodarbināto slēdz darba līgumu uz nenoteiktu
laiku pēc attiecīgu zinātniskās darbības snieguma prasību
izpildes.
(3) Pirmās pakāpes amatiem piešķir pētniecības
tenūrgaitas amata statusu. Otrās un trešās pakāpes amatiem
piešķir pētniecības tenūramata statusu. Zinātniskais institūts
otrās un trešās pakāpes amatiem var piešķirt arī pētniecības
tenūrgaitas amata statusu.
(4) Zinātniskais institūts pētniecības tenūrgaitas amatā
un pētniecības tenūramatā var paaugstināt personu šā likuma
26.3 pantā noteiktajā kārtībā vai arī pieņemt
darbā personu, kas iepriekš nav bijusi nodarbināta pētniecības
tenūras ietvaros.
26.3 pants.
Pētniecības karjera pētniecības tenūras ietvaros
(1) Darba līgumu ar pētniecības tenūrgaitas amatā
nodarbināto slēdz ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Ar
pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbināto var noslēgt otru darba
līgumu uz noteiktu laiku, ja pirmā darba līguma termiņā
zinātniskās darbības sniegums novērtēts kā atbilstošs attiecīgās
pakāpes pētniecības tenūrgaitas amatam.
(2) Pēc darba līguma termiņa beigām pirmās pakāpes
pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbinātais var pretendēt uz
otrās pakāpes pētniecības tenūramatu, ja tāds zinātniskajā
institūtā ir paredzēts. Otrās pakāpes pētniecības tenūrgaitas
amatā nodarbinātais var pretendēt uz otrās pakāpes pētniecības
tenūramatu vai trešās pakāpes pētniecības tenūramatu, ja tāds
zinātniskajā institūtā ir paredzēts.
(3) Ja pētniecības tenūrgaitas amatā nodarbinātā
zinātniskās darbības sniegumu novērtē kā neatbilstošu tam
noteiktajām prasībām, zinātniskais institūts var pagarināt pirmā
darba līguma termiņu ne ilgāk kā uz diviem gadiem.
(4) Pētniecības tenūramatā nodarbinātās personas
zinātniskās darbības sniegumu novērtē ne retāk kā reizi sešos
gados. Otrās pakāpes pētniecības tenūramatā nodarbināto pēc
zinātniskās darbības snieguma novērtēšanas var paaugstināt trešās
pakāpes pētniecības tenūramatā, ja tāds zinātniskajā institūtā ir
paredzēts un personas zinātniskās darbības sniegums novērtēts kā
atbilstošs trešās pakāpes pētniecības tenūramatam.
26.4 pants.
Akadēmiskajos amatos nodarbināto novērtēšana
(1) Zinātniskā institūcija akadēmiskajā amatā nodarbinātā
zinātniskās darbības sniegumu novērtē šādos termiņos:
1) ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms darba līguma termiņa
beigām;
2) ik pēc sešiem gadiem, ja darba līgums noslēgts uz
nenoteiktu laiku;
3) izņēmuma gadījumā - arī pirms šīs daļas 1. un
2. punktā noteiktā termiņa.
(2) Zinātniskās darbības snieguma novērtēšanu nepiemēro
tiem akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, kuri pieņemti darbā uz
pētniecības projekta īstenošanas laiku, un amata pienākumu
izpildītājiem.
(3) Pamatprasības, termiņus un kārtību zinātniskās
darbības snieguma kvantitatīvai un kvalitatīvai novērtēšanai
trešajā un ceturtajā pētniecības karjeras posmā akadēmiskajos
amatos nodarbinātajiem nosaka Ministru kabinets.
26.5 pants. Darba
tiesisko attiecību ar akadēmiskajā amatā nodarbināto
izbeigšana
Akadēmiskajā amatā nodarbinātais nevar turpināt darbu
attiecīgajā pētniecības karjeras posmā, ja viņa zinātniskās
darbības sniegums divas reizes pēc kārtas novērtēts kā
neatbilstošs. Ja zinātniskās darbības sniegums divas reizes pēc
kārtas ir novērtēts kā neatbilstošs, tas var būt par pamatu darba
līguma uzteikumam vai, ja persona piekrīt, lēmumam par personas
pārcelšanu citā zinātnes pētnieciskā personāla amatā vai citā
amatā zinātniskajā institūcijā.
26.6 pants. Pētnieks
ar praktisko kompetenci un vadošais pētnieks ar praktisko
kompetenci
(1) Pētnieks ar praktisko kompetenci un vadošais pētnieks
ar praktisko kompetenci ir konkrētas nozares vai jomas
speciālists, kurš nodrošina praktisko zināšanu un pieredzes
pārnesi uz zinātniskās institūcijas zinātnisko darbību, sekmējot
pētniecības rezultātu saikni ar attiecīgās nozares vai jomas
vajadzībām un inovāciju attīstību.
(2) Pētnieks ar praktisko kompetenci piedalās zinātniskās
institūcijas īstenotajos pētniecības projektos, sniedzot
praktiskās zināšanas.
(3) Vadošais pētnieks ar praktisko kompetenci vada
pētniecības projektus vai pētniecības grupas, kā arī nodrošina
inovāciju un praktiskās pieredzes pārnesi uz attiecīgo nozari vai
jomu.
(4) Akadēmiskā amata nosaukumu pētniekam ar praktisko
kompetenci un vadošajam pētniekam ar praktisko kompetenci, kā arī
šim amatam atbilstošus uzdevumus nosaka zinātniskā institūcija,
ievērojot to, ka attiecīgās personas galvenais uzdevums ir sekmēt
šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanu.
(5) Personas, kas pretendē uz akadēmisko amatu pētniekam
ar praktisko kompetenci vai vadošajam pētniekam ar praktisko
kompetenci, pieredzes atbilstību izvērtē zinātniskā institūcija
atbilstoši tās noteiktajai personāla politikai par zinātnes
pētnieciskā personāla amatiem."