1. pants

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums

1.1. saistošo noteikumu izdošanas mērķis - ko pašvaldība

vēlas sasniegt ar saistošajiem noteikumiem, kādi būs

ieguvumi:

Ar Aizkraukles novada domes 2025. gada 21. maija lēmumu

Nr. 2025/294 (sēdes protokols Nr. 6., 4. p.) "Par

saistošo noteikumu Nr. 2025/10 "Par atbalsta

pasākumiem mājokļa vides pielāgošanai personām ar

funkcionēšanas ierobežojumiem Aizkraukles

novadā"" apstiprināšanu tika apstiprināti

Saistošie noteikumi, kas nosaka pabalsta mājokļa vides

pielāgošanai un vides pieejamības nodrošināšanai personām

ar funkcionēšanas ierobežojumiem kritērijus, pieprasīšanas,

saņemšanas un finansēšanas kārtību.

Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir nodrošināt

sociālās palīdzības pieejamību visiem pašvaldības

iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ

(piemēram, funkcionāli ierobežojumi, sociālie vai

emocionālie apstākļi, informācijas nepieejamība) nespēj

pilnvērtīgi izpildīt dokumentu iesniegšanas prasības.

Papildinājums paredz elastīgāku pieeju dokumentu

sagatavošanā, ļaujot Sociālajam dienestam pēc personas

iesnieguma izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā

līdzdarboties dokumentu sagatavošanā, tādējādi veicinot

vienlīdzīgu piekļuvi sociālajam atbalstam.

Grozījumi paredz papildināt noteikumus ar

10.1 punktu šādā redakcijā:

"101. Ja Persona vai tās likumīgais

pārstāvis objektīvu iemeslu dēļ (funkcionālie ierobežojumi,

sociālie apstākļi, informācijas nepieejamība, psiholoģiskie

vai emocionālie apstākļi u.c) nevar iesniegt visus

Noteikumu 10. punktā minētos dokumentus, Sociālais

dienests, pamatojoties uz personas iesniegtu apliecinājumu

par šiem apstākļiem, izvērtē iespēju sniegt atbalstu,

pieprasot nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību

institūcijām un sagatavo nepieciešamos dokumentus.

Dokumentu sagatavošanas un noformēšanas izmaksas šajos

gadījumos tiks uzskatītas par attiecināmiem izdevumiem un

proporcionāli tiks samazinātas no piešķiramā pabalsta

summas, pamatojoties uz izdevumu apliecinošajiem

dokumentiem".

1.2. problēmas raksturojums, kuras risināšanai

nepieciešami saistošie noteikumi:

Aizkraukles novada pašvaldībā (turpmāk - Pašvaldība)

tika saņemta Invalīdu un viņu draugu apvienības

"Apeirons" vēstule (reģistrēta Pašvaldībā

18.07.2025., Nr. 4.1/S/25/1988) ar lūgumu rast iespēju

Pašvaldībai līdzdarboties Saistošo noteikumu 10. punkta

izpildē, proti, nodrošināt personām ar funkcionāliem

traucējumiem visas nepieciešamās dokumentācijas un

formalitāšu (būvspeciālista atzinums, izmaksu tāmes u.c.)

sagatavošanu pabalsta saņemšanai, norādot, ka personām ar

invaliditāti tas varētu būt ievērojams slogs, kā arī

minētās prasības varētu būt neizpildāmas gan invaliditātes

dēļ, gan arī nepietiekamu prasmju un zināšanu trūkuma

dēļ.

1.3. pastāvošais tiesiskais regulējums, tā būtības

skaidrojums un pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnību

raksturojums:

Saistošo noteikumu 10. punkts noteic, ka Pabalsta

saņemšanai Persona vai tās likumīgais pārstāvis iesniedz

Sociālajā dienestā šādus dokumentus:

10.1. iesniegumu (Noteikumu pielikums). Parakstot un

iesniedzot iesniegumu, Persona vai tās likumiskais

pārstāvis dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot

Pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju,

kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par Pabalsta

piešķiršanu vai atteikumu;

10.2. sertificēta ergoterapeita atzinumu par

nepieciešamajiem mājokļa vides pielāgojumiem;

10.3. sertificēta un reģistrā iekļauta būvspeciālista

atzinumu par tehniski un ekonomiski izdevīgāko risinājumu

mājokļa un vides pielāgošanai;

10.4. informāciju par aprīkojumu, ierīci (iekārtas

ražotāja preces/iekārtas tehniskās specifikācijas apraksti,

aptuvenā tirgus cena), ja tāda attiecināma;

10.5. sagatavotu izdevuma tāmi par plānoto mājokļa

pielāgošanas darbu apjomu un izmaksām;

10.6. dokumenta kopiju, kas apliecina mājokļa

īpašumtiesības, lietošanas vai īres tiesības (uzrādot

oriģinālu), ja šādu informāciju Pašvaldība nevar iegūt

pati;

10.7. mājokļa kopīpašnieku rakstisku piekrišanu pacēlāja

uzstādīšanai vai mājokļa pielāgošanai, ja mājoklis ir

kopīpašums vai būvdarbi skars kopīpašumā esošo daļu vai

citus īpašumus;

10.8. mājokļa īpašnieka rakstisku piekrišanu vides

pielāgošanai, ja Persona dzīvo citai personai piederošā

mājoklī;

10.9. rakstisku apliecinājumu par dzīvokļu īpašnieku

kopības (dzīvojamās mājas pārvaldnieka) informēšanu par

nodomu veikt darbības vides pieejamības nodrošināšanai, ja

dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā saskaņā ar

Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto.

Personām ar invaliditāti minētās prasības varētu būt

neizpildāmas gan invaliditātes dēļ, gan arī nepietiekamu

prasmju un zināšanu trūkuma dēļ.

1.4. ja norādītās problēmas risināšanai nav tiesiskā

regulējuma, tad skaidro, kādas sekas rada tiesiskā

regulējuma neesamība.

Tiesiskā regulējuma neesamība attiecībā uz dokumentu

sagatavošanu personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nespēj

pašas nodrošināt visu nepieciešamo informāciju, rada risku,

ka šīs personas var netikt pienācīgi informētas par savām

tiesībām uz sociālo palīdzību vai nespēs tās realizēt. Tas

var veicināt nevienlīdzīgu piekļuvi pašvaldības atbalsta

mehānismiem un palielināt sociālās atstumtības risku.

1.5. ja paredzēta administratīvā atbildība par saistošo

noteikumu pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas nepieciešamību

un tvērumu:

Nav attiecināms.

1.6. iespējamo alternatīvu, kas neparedz tiesiskā

regulējuma izstrādi, raksturojums, to ieviešanas trūkumi un

priekšrocības:

Alternatīva risinājuma iespēja būtu balstīta uz Sociālā

dienesta iekšējo procedūru pilnveidi, nodrošinot

konsultatīvu atbalstu personām, kuras objektīvu apstākļu

dēļ nespēj sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, tomēr

tā neparedz skaidri definētas tiesības uz šādu atbalstu.

Tādējādi pastāv risks, ka atbalsta pieejamība var būt

nevienlīdzīga un atkarīga no individuālas darbinieku

interpretācijas. Turklāt Sociālajam dienestam nav

kompetences visu dokumentu sagatavošanā personas vietā, jo

daļa dokumentu tiek izsniegti vai apstiprināti citās valsts

vai pašvaldību institūcijās, un to sagatavošanā

nepieciešama vairāku institūciju iesaiste. Tādēļ šāda

alternatīva pieeja var būt ierobežota savā efektivitātē un

nespēj pilnībā novērst identificēto problēmu.