3. pants

Inspekcijā 2017. gada 17. februārī izvērtēta Objekta

atbilstība kultūras pieminekļa statusam un konstatēts, ka Objekta

ziemeļu dienvidu virzienā orientētajam korpusam ārsienas

saglabājušās daļēji. Vislabākajā stāvoklī ir pret ceļu vērstā

austrumu ārsiena un ziemeļu gala siena, kurās konstatējamas

nelielas plaisas, apmetuma atslāņošanās un apdrupušas ailu

apmales. Dienvidu gala sienu pāršķēlušas vertikālas plaisas,

notikušas mūra deformācijas. Izbrukusi pret dzirnavu kanālu

vērstā rietumu siena. Ziemeļu gala piebūvei gan laukakmeņu, gan

sarkano ķieģeļu mūra sienās vērojamas vertikālas, caurejošas

plaisas, tās dienvidu siena saplaisājusi un mūris sasvēries

austrumu virzienā. Nav saglabājušies ne logi, ne durvis. Dzirnavu

aizsprosts zudis, sausais dzirnavu kanāls piebiris ar sagruvušo

ārsienu atliekām.

Uzklausot Objekta īpašnieku, Alūksnes novada pašvaldību un

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju,

Inspekcija noskaidroja, ka, ievērojot Ministru kabineta 2002.

gada 15. janvāra noteikumos Nr. 27 "Noteikumi par upēm (upju

posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts

būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot

jebkādus mehāniskus šķēršļus" noteikto, Objekta atjaunošana

atbilstoši tā sākotnējai funkcijai faktiski nav iespējama, jo

aizsprosta uz upes atjaunošana nav atļauta. Ievērojot minēto, lai

arī atsevišķas daļas vēl ir saglabājušās, Objekts ar tā

specifisko kultūrvēsturisko vērtību uzskatāms par zudušu un

saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"

15. pantu izslēdzams no Pieminekļu saraksta.