Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir

kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un

atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un

atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir

vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras

vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas

valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu

Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,

aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša

objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi

Nr. 474) 8.3. punktā noteikto Kultūras pieminekļu

sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus

objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu

nozīmi: latviešu nacionālās profesionālās mākslas un cittautu

meistaru darbus (ņemot vērā to retumu, autora personību un

konkrētā mākslas darba izpildījuma kvalitāti), kas ir parakstīti

vai kuriem atributējot (veicot konkrētas darbības parametru,

materiāla, izpildījuma tehnikas, iespējamā autora vai skolas,

izgatavošanas vietas un izgatavošanas laika noteikšanai) ir

noteikts konkrētā priekšmeta pazīmju kopums, kas atklāj tā

izcelsmi un nosaka māksliniecisko vērtību (vecākus par

25 gadiem).