4. pants

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474

7.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Psihoneiroloģiskā slimnīca

tika celta laikā no 1904.-1906.gadam arhitekta A. Reinberga un

pirmā slimnīcas vadītāja A. Bēra vadībā, apbūvi un iekārtojumu

plānojot atbilstoši garīgi slimu cilvēku aprūpes tendencēm Vācijā

un Austrijā 20. gadsimta sākumā. Slimnīca, kura tika atklāta

1907. gadā, atbilda modernākajām Eiropas prasībām, tajā bija

ierīkota centrālapkure, elektrība, ūdens apgāde no divām

artēziskām akām un notek sistēma, aprīkota ar tam laiku modernām

tehnoloģijām. Objekts, tāpat kā pārējā vēsturiskā apbūve ir

līdzīgā manierē modelētām un harmoniski saskanīgām fasādēm,

veidots tā sauktajā "ķieģeļu stilā" - vienā no 19.

gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma eklektisma stila

formālajiem paveidiem. Objekta māksliniecisko tēlu veido fasādēs

mijkārtoti gaiša apmetuma laukumi un sarkano ķieģelu virsmas,

ķieģeļu pilastri, dekoratīvas ailu apmales, joslas un

satrpdzegas, kā arī ieejas koka veranda ar greznu siluetgriezuma

dēlīšu apdari. Objekts kopā ar pārējām slimnīcas būvēm veido

autentisku, tipoloģisku retu būvju ansambli ar augstu ainavisku,

arhitektonisko un kultūrvēsturisku vērtību.

Objekta saglabājamās vērtības: būves telpiskais risinājums

ainavā, celtnes telpiskais izveidojums, plānojuma struktūra,

konstrukcijas, fasāžu dekoratīvā apdare, būvelementi, logailu un

durvju aizpildījumi, būvgaldniecības izstrādājumi, kāpņu

izveidojums un apdare, apkures sistēma, tās elementi (divu krāšņu

oriģinālais konstruktīvais un dekoratīvais risinājums,

oriģinālais materiāls un virsmas apdare (lustras glazūra)).