4. pants

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma

14. panta piektajai daļai, Objekts celts luterāņu draudzei

1805. gadā un apliecina Kurzemes sakrālās arhitektūras

tradīciju noturību Kurzemes - Sēlijas daļā, kur vēsturiski

reliģiskā piederība dalījusies starp vairākām konfesijām. Objekts

ir vēlīns Kurzemes baroka tradīcijās celts vientorņa dievnams ar

raksturīgu luterāņu baznīcās sastopamu iekštelpu ansambļa

risinājumu klasicisma stilā, kuru papildina altārī redzamās

17. gs. beigās/18. gs. sākumā veidotās kokā

grieztas eņģeļu figūras un 17. gs. gleznojums uz koka

"Kristus augšāmcelšanās". Objekta kultūrvēsturisko

nozīmīgumu papildina mācītāju Stenderu ģimenes saistība ar

Veclašu mācītājmuižu. Objektam ir ļoti augsta autentiskuma pakāpe

un labs saglabātības stāvoklis, tas ir nozīmīgs sakrālās

arhitektūras paraugs un vietējo būvniecības tradīciju

piemērs.

Objekta saglabājamās vērtības: būves telpiskais risinājums

ainavā, būvmasu kārtojums, plānojums, konstruktīvā sistēma un

elementi, fasāžu arhitektūra, torņa smaile, oriģinālie ailu

aizpildījumi, interjeru dekoratīvā apdare, būvgaldniecības

izstrādājumi.