4. pants

Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1., 2. un

14. panta ceturtās vai piektās daļas un Ministru kabineta

2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu

uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas

noteikumi" 2. punkta, 3.1. apakšpunkta un 5. punkta

kritērijiem.

4.1. Objekts "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)" ir

divu pilskalnu apvienojums vienotā fortifikācijas sistēmā, ir

saglabājies praktiski netraucēts, tam ir raksturīga sarežģīta,

vairāku vaļņu, grāvju, terašu un aprakumu mākslīgi veidota

aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām divām ieejas vietām.

Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko

potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un

apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā.

Iespējams, pilskalns saistāms ar 1211. gadā rakstītajos avotos

minētā Ābelenes novada centru.

4.1.1. Objekta "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)"

saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais

konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības)

sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas,

nemateriālās liecības.

4.2. Objekts "Katlešu pilskalns" ir labi

saglabājies, neliels nocietinājums ar tradicionāli veidotu

aizsardzības sistēmu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar

lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par

pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā

Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pilskalna tuvumā ir citas

arheoloģiski nozīmīgas vietas.

4.2.1. Objekta "Katlešu pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts,

fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās

senlietas.

4.3. Objekts "Borovkas pilskalns" ir saglabājies

praktiski netraucēts, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un

terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām

divām ieejas vietām. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar

lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par

pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā

Latvijas dienvidaustrumu daļā.

4.3.1. Objekta "Borovkas pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts,

fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās

senlietas.

4.4. Objekts "Slobodas pilskalns (Augstais kalns)"

ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju un terašu mākslīgi

veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Pilskalns

veido kompleksu ar valsts aizsardzībā esošajiem Slobodas

senkapiem. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu

zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu

veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas

dienvidaustrumu daļā.

4.4.1. Objekta "Slobodas pilskalns (Augstais kalns)"

saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais

konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības)

sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.5. Objekts "Križovkas pilskalns" ir labi

saglabājies, tam ir raksturīga vaļņa un grāvja mākslīgi veidota

puslokveida aizsardzības sistēma ar labi izšķiramu ieejas vietu.

Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko

potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un

apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu

daļā.

4.5.1. Objekta "Križovkas pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības)

sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.6. Objekts "Kurjanovas pilskalns" ir labi

saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un terašu

mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu.

Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko

potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un

apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu

daļā.

4.6.1. Objekta "Kurjanovas pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts,

fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis,

arheoloģiskās senlietas.

4.7. Objekts "Dudaru pilskalns" ir labi saglabājies,

tam raksturīga vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota

aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar

lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par

pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā

Latvijas austrumu daļā.

4.7.1. Objekta "Dudaru pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts,

nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma,

reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.8. Objekts "Stepiņu pilskalns" ir labi

saglabājies, tam ir vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota

aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām ieejas vietām. Pilskalna

arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā

nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības

struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā.

4.8.1. Objekta "Stepiņu pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības)

sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.9. Objekts "Svātovas pilskalns" ir saglabājies

praktiski netraucēts, tam ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu,

grāvju, terašu un aprakumu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma

ar izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir

ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par

pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā

Latvijas austrumu daļā.

4.9.1. Objekta "Svātovas pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, nemateriālās liecības,

fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās

senlietas.

4.10. Objekts "Keklišku pilskalns" ir daļēji

saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi

veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls

ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par

pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā

Latvijas dienvidaustrumu daļā.

4.10.1. Objekta "Keklišku pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības)

sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

4.11. Objekts "Smeceres sila pilskalns" ir labi

saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un aprakuma

mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais

materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures

avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs

laikmetā Latvijas centrālajā daļā.

4.11.1. Objekta "Smeceres sila pilskalns"

saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais

konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs,

kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.12. Objekts "Vanagu pilskalns" ir labi

saglabājies, tam ir raksturīga nostāvinājuma un terases mākslīgi

veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Tā

apkārtnē zināmas citas arheoloģiski nozīmīgas vietas. Pilskalna

arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā

nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības

struktūru dzelzs laikmetā Latvijas centrālajā daļā.

4.12.1. Objekta "Vanagu pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts,

fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās

senlietas.

4.13. Objekts "Stulbenes pilskalns ar dambi" ir labi

saglabājies, tam ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju,

nostāvinājumu un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma.

Pie pilskalna ir mākslīgi veidots dambis, ar kura palīdzību

pilskalna pakājē uzpludināts ūdens. Pilskalna arheoloģiskais

materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures

avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs

laikmetā Latvijas rietumu daļā.

4.13.1. Objekta "Stulbenes pilskalns ar dambi"

saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais

konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs,

kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

4.14. Objekts "Kaļķu pilskalns" ir labi saglabājies,

tam ir raksturīga liela grāvja un vaļņa mākslīgi veidota

aizsardzības sistēma ar labi izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna

arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā

nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības

struktūru dzelzs laikmetā Latvijas ziemeļrietumu daļā.

4.14.1. Objekta "Kaļķu pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts,

fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās

senlietas.

4.15. Objekts "Brunču pilskalns" ir labi

saglabājies, tam ir raksturīga puslokveida grāvja un atbilstoša

vaļņa mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna

arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā

nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības

struktūru dzelzs laikmetā Latvijas ziemeļrietumu daļā.

4.15.1. Objekta "Brunču pilskalns" saglabājamās

vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības)

sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.