4. pants

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1., 2. un

14. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2021. gada 26.

oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites,

aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2.

punkta un 3.2. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekta apraksts: sākot ar 19. gadsimta otro pusi Kuldīgā

uzplauka sabiedriskā un kultūras dzīve. Rosīgi darbojās dažādas

biedrības, tika rīkoti kultūras pasākumi un teātra izrādes. 1882.

gadā dibināta Kuldīgas Sadraudzīgā biedrība, kas 20. gadsimta

sākumā kopā ar Lauksaimnieku biedrību savām vajadzībām uzcēla

apjomīgu ēku tagadējā Raiņa ielā 21, Kuldīgā. Kuldīgas

Sadraudzīgās biedrības nama projektu 1908. gadā izstrādājis

arhitekts Aleksandrs Vanags. Arhitekts veicis arī tautas

būvvēstures pētījumus. Viņa praktiskajā daiļradē visvairāk

pārstāvētais jūgendstila novirziens, likumsakarīgi, bija

nacionālais romantisms. Šī īsā, bet spilgtā epizode Latvijas

kultūras vēsturē atspoguļoja latviešu arhitektu mēģinājumu radīt

īpatnēji latvisku arhitektūras stilu. Pēc 1910. gada

A. Vanags vairāk pievērsās neoklasicismam. Kuldīgas

Sadraudzīgās biedrības nama projekts apstiprināts Kurzemes

guberņas valdes būvju nodaļā tikai 1914. gada augustā. Nama

fasāžu arhitektūrā jaušamas gan nacionālā romantisma atskaņas,

gan neoklasicisma iezīmes. Fasādēs ir gan nacionālajam

romantismam raksturīgās logu ailas ar trapecveida augšdaļām, gan

ciļņi, kas atgādina etnogrāfiskus rakstus, gan klasiska profila

dzegas un pilastri, virs kuriem kādreiz pacēlušies stilizēti

pinakli. Ēkas fasādēs skaidri nolasāms, kurā vietā kāda rakstura

telpas atrodas. Ēkas galā, kas piekļaujas Alekšupītei, izceļas

virsskatuves apjoms. Jau 20. gadsimta sākumā Kuldīgas

Sadraudzīgās biedrības nama lielajā zālē 1929. gadā pēc

būvinženiera Jāņa Šmūdzes projekta izbūvēta kinematogrāfa telpa,

bet ēkas plānojums kopumā palika neizmainīts. Padomju laikā

veiktajās pārbūvēs fasāde dažviet izmainīta, iznīcinot sākotnējās

apdares detaļas, kuras ēkas atjaunošanas būvprojektā paredzēts

atjaunot autentiskajā veidolā un izpildījumā. Ēku kompleksam ir

arī nepārvērtējama vēsturiskā nozīme Kuldīgas kultūras dzīvē kā

nepārtrauktai nemateriālās kultūras mantojuma kopšanas vietai.

Līdz pēdējai atjaunošanas būvdarbu uzsākšanai ēkā darbojās

Kuldīgas pašvaldības aģentūra "Kuldīgas kultūras

centrs".

4.2. Esošajā situācijā ēku kompleksā ir uzsākta sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "MARK arhitekti" izstrādātā un

visās institūcijās saskaņotā un akceptētā būvprojekta

"Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūve un

atjaunošana Raiņa ielā 21, Kuldīgā, Kuldīgas novadā"

realizācija - demontētas kultūrvēsturiski nevērtīgās ēku daļas un

pastiprinātas nesošās konstrukcijas atbilstoši akceptētajam

būvprojektam. Būvdarbi ir pārtraukti objektīvu apstākļu -

būvnieka maksātnespējas dēļ, kultūrvēsturiskās daļas

iekonservējot. Atjaunojot ēkas kompleksu, respektējot un ņemot

vērā visus ēkas uzslāņojumus, paredzēts izveidot kultūras un

mantojuma centru.

4.3. Objekta saglabājamās vērtības: celtnes/būves telpiskais

risinājums pilsētvides ainavā; velvēti pārsegumi, lakoniska

fasāžu arhitektūra; īpaši mākslinieciskie elementi fasādēs

(dzegas, starpdzegas, fasādes plastika un ēkas stūra dekoratīvie

elementi, cokols, sarkanā ķieģeļu un apmetuma spoguļu apdares

kompozīcija fasādē u.c.); oriģinālie un vēsturiskie ailu

aizpildījumi (galvenajā ēkā); interjeru dekoratīvā apdare

(galvenās ēkas kāpņu telpas sienu, griestu, grīdu apdare).