6. pants

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1., 2. un

14. panta ceturtās un piektās daļas un Ministru kabineta

2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr.720 "Kultūras pieminekļu

uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas

noteikumi" 2. punkta un 3.3. apakšpunkta kritērijiem.

6.1. Objekta "Panno triptihs "Kurzeme""

trīs panno ir gleznoti laikā no 1973.-1976. gadam tolaik

jaunuzceltajai Talsu rajona izpildkomitejas (tagad Talsu novada

domes) ēkai, kas būvēta pēc tipveida projekta un kuru veido divi

četrstāvu korpusi, atsevišķā sēžu zāle un divi ēkas apjomus

savienojoši korpusi. Gleznojumi atrodas vienā no šiem

savienojošiem korpusiem - vestibilā, pie tā sānu sienas, iepretim

stiklotai sienai, kas rada iespēju gleznojumus aplūkot arī no

ārtelpas. Savulaik tas devis pamatu par šo objektu runāt kā par

vienu no pirmajiem arhitektūras, dabas un monumentālās

glezniecības sintēzes paraugiem Latvijā. Triptihu veido trīs

monumentāli panno - lielākie zināmie sienu gleznojumi Latvijā.

Katrs panno sākotnēji gleznots uz vairākiem atsevišķiem

taisnstūrveida fragmentiem, kas darba beigās savienoti vienā

veselumā. Katram no trīs gleznojumiem ir savs atšķirīgs sižets,

taču tos visus vieno Kurzemes tēma, kas atklāta novadam

raksturīgu ainavu attēlojumā un folkloras tēlos. Iepretim

atturīgajai, racionālajai celtnes arhitektūrai gleznojumi veidoti

ekspresīvi, košās, piesātinātās krāsās, ar dinamisku kompozīciju,

kuru caurvij līkloču joslas, kļūdamas ne tikai par katras

kompozīcijas organizējošo elementu, bet arī visu trīs gleznojumu

vienojošo mākslinieciski dekoratīvo motīvu. Nozīmīgs gleznojumu

aspekts ir tajos izmantotā tehnika: balta polivinilaceāta (PVA)

temperas krāsa apvienojumā ar eļļas krāsām. PVA temperas

plastiskums māksliniecei Lidijai Auzai ļāvis veidot bagātīgi

fakturētu gleznojumu virsmu, kurai pēc tam pāri klāts vai nu

blīvs un sedzošs, vai arī caurspīdīgs, lazējošs eļļas krāsu

slānis. Foajē sienas kreisajā pusē ir izvietots panno ar

nosaukumu "Dziedāj' tautu tīrumā". Kompozīcijas

kreisajā malā attēlota stilizēta sievietes figūra tautastērpā; pa

labi no tās plešas panorāmiska Talsu apkārtnes ainava ar ezeru,

govju ganāmpulku, kokiem, vējdzirnavām un pilskalnu. Vidējais

panno ir veltīts zvejniecības tēmai; tā nosaukums ir "Jūriņ'

prasa smalku tīklu". Kompozīciju no abām pusēm apņem

monumentālas zvejnieku figūras (kreisajā pusē tās ir divas,

labajā - viena), kuras tur zvejas tīklu, atveidotu gar gleznojuma

apakšējo malu. Virs tīkla attēlota krasta josla un ūdens baseins,

kam pāri stiepjas debesjums. Sienas labajā pusē izvietotā panno

nosaukums ir "Jāņu nakti līgot gāju, novadiņu aplīgot".

Kompozīcijas labajā pusē ir atveidots stilizētu figūru pāris -

sieviete un vīrietis tautiskos tērpos. Ar līkloču joslām

kompozīcija ir sadalīta laukumos, kurus aizpilda dekoratīvi koku

un augu motīvi, vienā no laukumiem attēlota panorāmiska Talsu

ainava - koku puduru ieskauti balti nami ar sarkaniem jumtiem un

gaišas jaunceltnes. Materiāls, tehnika: preskartons, PVA tempera,

eļļas krāsas, gleznojums. Panno izmēri: "Dziedāj' tautu

tīrumā" - 315 x 600 cm; "Jūriņ' prasa smalku

tīklu" - 315 x 1100 cm; "Jāņu nakti līgot gāju,

novadiņu aplīgot" - 315 x 1300 cm.

6.2. Objekta "Panno triptihs "Kurzeme""

saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma

tehnika, objektu kopums, ansambļa vienotība, vēsturiskais

(vietas) konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, krāsa, virsmas

apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā

kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.

6.3. Objekts "Panno "Deviņu pakalnu pilsēta"

Panno atrodas 20. gadsimta 30. gadu 2. pusē

uzceltas un 40. - gados pārbūvētas divstāvu ēkas 2. stāvā, kur no

70. gadu 2. puses bija izvietota Talsu pilsētas

izpildkomiteja, tagad - Talsu mākslas skola. Sākotnēji panno tika

veidots izpildkomitejas apspriežu zālei, tagad tā ir mākslas

skolas mācību telpa. Panno sastāv no 216 atsevišķi gleznotiem

fragmentiem - nelielām kvadrāta formāta kompozīcijām, kas

savienotas vienā veselumā. Kompozīcijas ir divu veidu: lielākajā

daļā no šīm kompozīcijām ir reljefs dažādu koku lapu attēlojums

uz vienkrāsas fona, turklāt starp tām nav divu vienādu lapu

attēlojumu; otru kompozīciju grupu veido deviņas ainavas, kurās,

balstoties uz leģendu par Talsiem kā deviņu pakalnu pilsētu,

attēloti deviņi Talsu pakalni, un kuras izkārtotas vienkopus

panno labajā pusē. Visās kompozīcijās attēlotie motīvi veidoti ar

reljefu gaišu līniju, kas izceļas uz tumšāka - košā tonī krāsota

fona. Turklāt foni ir dažādos toņos - brūni, zaļi, oranži,

dzelteni, kas ļāvis mazās kompozīcijas atkarībā no fona krāsas

grupēt, veidojot dekoratīvu ģeometrisku kopējās lielās

kompozīcijas rakstu. Mākslinieces izmantotā tehnika - biezā,

reljefā slānī klātā polivinilacetāta tempera apvienojumā ar eļļas

krāsām piesātinātos toņos rada iespaidu par gleznojuma virsmu kā

par keramikas flīzi. Panno izmēri: 245 x 650 cm; fragmentu izmērs

27 x 27 cm. Materiāls, tehnika: preskartons, PVA tempera, eļļas

krāsas, gleznojums.

6.4. Objekta "Panno "Deviņu pakalnu pilsēta"

saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma

tehnika, vēsturiskais (vietas) konteksts, mākslinieciskā

kompozīcija, krāsa, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums,

izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša

tehnoloģija.

6.5. Objekts "Panno "Satikšanās",

"Savienošanās"" Panno atrodas 20. gs.

30. gadu 2. pusē celtā un 40. - gados pārbūvētā

divstāvu ēkā, kuras 1. stāvā kopš 1980. gada ir izvietota

Talsu dzimtsarakstu nodaļa. Abu gleznojumu autore ir māksliniece

Lidija Auza. Panno "Satikšanās" rotā ēkas vestibila

sienu pa kreisi no ieejas. Tas sastāv no 24 atsevišķi

izstrādātiem fragmentiem, kuri darba beigās savienoti vienā

veselumā. Panno kopējo kompozīciju veido divas mazākas

kompozīcijas, kurās attēlots katrā atšķirīgs divu figūru motīvs

un kuras izkārtotas pamīšus - šaha galdiņa rakstā. Katrai no abām

kompozīcijām ir arī atšķirīga krāsu gamma - brūni, pelēki un

dzelteni toņi vai brūni, pelēki, zili un zaļi toņi. Panno

"Savienošanās" atrodas laulību reģistrācijas zālē, pie

gala sienas. Arī to veido 39 atsevišķi gleznoti fragmenti,

kas beigās savienoti kopējā kompozīcijā, turklāt šajā gadījumā

tie kārtoti nevis plaknē, bet reljefi - ar izvirzītu panno

centrālo daļu un sānu daļām. Katra fragmenta kompozīcijas centrā

ir attēlots divu savienotu figūru motīvs, ap kuru kārtoti

abstrakti laukumi un formas. Panno ir gandrīz monohroms - ar

nelielām baltā un bronzas toņu variācijām. Abus panno māksliniece

Lidija Auza gleznojusi autortehnikā - pirmais slānis ir veidots

ar baltu polivinilacetāta temperu, kuras plastiskums ļāvis panākt

pastozu, īpaši reljefu gleznojuma faktūru. Panno

"Satikšanās" temperas slānim pāri klāta eļļas krāsu

kārta, iegūstot gleznojuma krāsainību, savukārt panno

"Savienošanās" toņu gamma ir veidota, baltajai temperas

krāsai pievienojot smalki saberztu metāla atgriezumu daļiņas.

Panno "Satikšanās" izmēri: 290 x 443 cm. Panno

"Savienošanās" izmēri: 286 x 645 cm. Materiāls,

tehnika: preskartons, PVA tempera, eļļas krāsas, metāla daļiņas,

gleznojums.

6.6. Objekta "Panno "Satikšanās",

"Savienošanās"" saglabājamās vērtības ir

oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objektu kopums,

ansambļa vienotība, vēsturiskais (vietas) konteksts,

mākslinieciskā kompozīcija, krāsa, virsmas apdare, dekoratīvais

risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu

raksturojoša tehnoloģija.