5. pants

Carnikavā jau 1638. gadā atradusies kapela, dēvēta par

Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) kapelu. 1643. gadā šajā vietā

uzcelta koka baznīca. Tā pilnībā iznīcināta Lielā Ziemeļu kara

laikā 18. gs. 1728.-1729. gadā uzcelta jauna koka baznīca,

kas vairākkārt pārbūvēta. Padomju okupācijas laikā baznīcā

izvietoja pārvietojamās mehanizētās kolonas elektrosadales skapju

ražošanas iecirkni. 2016. gadā arheoloģiskās uzraudzības darbu

laikā tika atrasti cilvēku kauli no seniem apbedījumiem. Tika

noteikts, ka tie saistāmi ar vismaz 13 indivīdiem. Altāra daļā,

baznīcas ZA stūrī, jauktajā grīdas pabēruma slānī tika atklāts no

sarkaniem ķieģeļiem divās kārtās veidots mūra konstrukcijas

fragments, kas varētu būt saistāms ar agrākām baznīcas

konstrukcijām. Rekonstrukcijas darbu laikā, naktī uz 2017. gada

10. decembri baznīca nodega. Saglabājušies konstruktīvie elementi

- divas mūrētas kolonnas, kuras atradās iekštelpās. Agrāko

baznīcas vietu iezīmē betonētie pamati un grīda. Carnikavas

baznīcas vieta (turpmāk - Objekts) ir nozīmīgs vēstures avots un

liecība par kultūrvēsturiskās attīstības norisēm un sakrālajām

tradīcijām Vidzemes reģionā.