Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Objekta kultūras pieminekļa vērtība atbilst Likuma 1. un 2.

pantam, un 14. panta ceturtajai daļai un Ministru kabineta 2021.

gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu

uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas

noteikumi" 3.3. apakšpunkta kritērijiem.

8.1. Iecere izveidot Valdemārpilī (tolaik Sasmakā) dzimušā

jaunlatviešu kustības aizsācēja Krišjāņa Valdemāra piemiņas zāli

bija saistīta ar Krišjāņa Valdemāra 100 gadu jubileju. Sākotnējā

Ārlavas lauksaimniecības biedrības nama iekštelpu dekoratīvās

apdares projektu 1930. gados izstrādāja Talsu novada mākslinieks

Kārlis Freimanis. Projekts tika īstenots daļēji - dekoratīvo

apdari izveidoja tikai Valdemāra piemiņas zālē (76,3 m²) ēkas

otrajā stāvā, kurā atrodas arī Panno.

8.2. Periodā pēc Otrā pasaules kara zāles sienas tika

pārkrāsotas, saglabājot vienīgi divus sižetiskus daudzfigūru

panno "Latvji, brauciet jūriņā, zeltu krājiet pūriņā",

kuri vēlāk tika iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu

sarakstā. Laikā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, ēkai nonākot

privātīpašumā, tika atsegta liela daļa no zāles sākotnējās

dekoratīvās apdares, skatienam paverot uz apmetuma veidotu

ornamentālu sienu krāsojumu, kuru papildina dekoratīvi koka

paneļi sienas lejasdaļā.

8.3. Telpai ir taisnstūra plānojums, pie abām sānu sienām

atrodas pa vienam figurālam panno (temperas gleznojums uz

audekla) koka rāmī - Panno. Sienas laukums starp Panno ar

dekoratīvu krāsojumu sadalīts paneļos, kurus apņem krāsoti

ornamentāli rāmji. Krāsoto paneļu iekšējo laukumu rotā stilizēti

augu un putnu motīvi, to atveidojumā apvienojoties art

deco stilistikai un etnogrāfiskā ornamenta inspirētām formām.

Savukārt, cokoldaļā sienas sedz koka panelējums, ko veido

vertikāli kārtoti profilēti dēļi, kas mijas ar rāmja pildiņu

konstrukcijā darinātiem paneļiem (zem panno, zem logiem), kuru

centru rotā astoņstaru zvaigznes zīme - auseklis. Pie vienas no

gala sienām koka panelējuma centrālais pildiņš ir darināts

augstāks par pārējiem un veido nosacītu postamentu, virs kura, kā

liecina dokumentāli 1930. gadu nogales foto, bijusi uzgleznota

Krišjāņa Valdemāra biste. Krāsotajā rāmī virs bistes ir izvietots

uzraksts Kārļa Freimaņa radītā burtveidolā art deco

formās: "Cīnīšos, kamēr kritīšu". Savukārt, virs ieejas

durvīm uz zāles sienas bijis klusās dabas gleznojums. Abus

pēdējos uz apmetuma veidotos gleznojumus šobrīd vēl klāj vēlāka

perioda krāsas slānis. Tas klāj arī telpas griestus, kurus arī,

kā liecina vēsturiskie uzņēmumi, rotājis dekoratīvs krāsojums pa

perimetru.

8.4. Zāles interjera dekoratīvajā apdarē kopumā saglabājies -

divi panno, sienu un griestu dekoratīvi ornamentālā apdare,

oriģinālā dēļu grīda, būvgaldniecības izstrādājumi - sienu

paneļi, septiņi koka logi ar metāla furnitūru, kā arī rāmja

pildiņu konstrukcijā darinātas divviru ieejas durvis ar

etnogrāfiskā ornamenta inspirētās formās veidotu pildiņu

rotājumu.

8.5. Panno Pieminekļu sarakstā ir datēts ar 1935. gadu. Kā

rāda vēsturiskie materiāli (publikācijas presē, foto u.c.), nams,

tai skaitā Krišjāņa Valdemāra piemiņas zāles iekārtošana 2.

stāvā, tika pabeigts 1938. gadā un atklāts tā paša gada 4.

decembrī. Tāpēc nepieciešams Pieminekļu sarakstā precizēt Objekta

datējumu - no 1935. uz 1938. gadu, kad zāles interjera dekoratīvā

apdare tika pabeigta pilnībā.

8.6. Objekta saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un

izpildījuma tehnika, objektu kopums, ansambļa vienotība,

vēsturiskais (vietas) konteksts, krāsa, mākslinieciskā

kompozīcija, krāsojums, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums,

vizuālā informācija.