Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un 2.

panta, un 14. panta ceturtās daļas un Ministru kabineta 2021.

gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu

uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas

noteikumi" 2. punkta un 3.2. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts ir viena no ievērojamākajām pilsētas

kultūrvēsturiskajām celtnēm, nozīmīga pilsētas vēsturiskā centra

ainavas daļa, kas, pateicoties savam novietojumam nelielā

pakalnā, ir labi uztverama no daudziem skatpunktiem. Celtnes

pārliecinošais arhitektoniskais risinājums sniedz priekšstatu par

19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā Latvijas pareizticīgo

baznīcu arhitektūrai raksturīgo retrospektīvo un reizē eklektisko

tendenci, kas izpaužas no senās bizantiešu dievnamu tradīcijas

nākušās kupola centrālbūves telpiskās kompozīcijas apvienojumā ar

Rietumu sakrālās arhitektūras motīviem - iegarenu celtnes

kopapjomu, piramidālu zvanu torni virs ieejas un izteiksmīgu

ordera elementu izmantošanu dekoratīvajā apdarē. Celtniecībā

lietotie būvmateriāli - neapmesti sarkanie ķieģeļi - parāda

attiecīgā laikmeta Latvijas lauku apvidu pareizticīgo baznīcām

raksturīgu iezīmi. Objekta kultūrvēsturisko nozīmi apliecina arī

mākslinieciski vērtīgie baznīcas iekārtas priekšmeti. Vienlaikus

Objekts ir spilgta liecība par arhitekta Vladimira Lunska darbību

sakrālās arhitektūras jomā.

4.2. Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais

risinājums, fasāžu arhitektoniskais risinājums un apdare,

vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi,

plānojuma struktūra, vēsturiskā interjera dekoratīvā apdare un

iekārta, apkārtējās vides elementi - vārti, žogs,

labiekārtojums.