Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un

2. panta, un 14. panta ceturtās daļas un Ministru

kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720

"Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas

un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un

3.3. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts ir nozīmīgs kā unikāls saglabātā Latvijas mākslas

mantojuma kontekstā, kas pieder viduslaiku mākslas kanonos

balstītai sakrālā interjera dekorēšanas tradīcijai, meistarīgi

atveidojot un interpretējot Pastarās tiesas sižetu daudzfigūru

kompozīcijā. Baznīcas senākajā daļā, šobrīd altārtelpā, sienu

gleznojumi konstatēti uz trīs sienu apmetuma un pārseguma velves

ribām. Uz austrumu sienas atveidots Pastarās tiesas sižets, uz

ziemeļu sienas - drapēriju motīvs, uz dienvidu sienas iespējams

ornamentāls motīvs, uz velves ribām - ornaments. Pastarās tiesas

aina veidota kā daudzfigūru kompozīcija. Kreisajā pusē - stāvošu

kailu cilvēku grupa, kas pavērsušies uz centra pusi, kur stāv

eņģelis (?), priekšplānā vīrs ar lūgšanas žestā saliktām rokām.

Labajā pusē stāvošu un gulošu cilvēku grupa - vīrieši un

sievietes, kurus uzrauga malā stāvošs velns. Gleznojums

meistarīgs, figūru izkārtojums, proporcijas, rakursi profesionāli

risināti. Brīvrokas gleznojumā dominē sarkanbrūna toņa līnija,

kas izteiksmīgi iezīmē figūru un seju aprises. Toņi - dzeltenīgs,

brūns, pelēks. Saglabātība laba. Apmetumā plaisas, izbiruma

laukumi, gleznojumam fragmentāri zudumi un vairākkārtēji

pārkrāsojumi.

4.2. Objekta saglabājamās vērtības: oriģinālais materiāls un

izpildījuma tehnika, mākslinieciskā kompozīcija, krāsa un

kolorīts, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, laikmetu

raksturojošā tehnoloģija.