4. pants

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un

2. panta, un 14. panta ceturtās daļas un Ministru

kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720

"Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas

un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un 3.2. un

3.5. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts būvēts laikā no 1936.-1938. gadam pēc

arhitekta Jūlija Biķa projekta. Tā ir neliela neoklasicisma

formās celta halles tipa ēka ar taisnstūra plānojumu, ko noslēdz

pusaploces apsīdas daļa. Baznīcas telpa ir 6,15 m augsta,

7 m plata un 10,50 m gara, kopā ar altāra telpu un

luktu tās garums ir 14,50 m. Objektam ir vientorņa fasāde ar

nedaudz izvirzītu taisnstūrveida formas torni, kuru vainago

poligonāla smaile ar krustu. Torņa augstums kopā ar krustu ir

25 m. Tornī saglabājies zvans ar uzrakstu "Jēzus,

mīļais Kungs, apžēlojies par mums!". Talsu leprozorijs tika

izveidots 19. gs. beigās pēc toreizējās Kurzemes guberņas

lepras apkarošanas biedrības iniciatīvas un darbību uzsāka

1896. gadā. Jau 1921. gadā pēc mazo leprozoriju

likvidēšanas tas kļuva par vienīgo leprozoriju Kurzemē. Laikā no

1936.-1938. gadam Talsu leprozorijs tika paplašināts un

pārbūvēts. Domājot par jaunu lūgšanas telpu, leprozorija pacientu

dievkalpojumiem ārstniecības iestādes robežās tika uzcelta arī

baznīca. Objekts saglabājis oriģinālo būvapjomu, fasāžu

kompozīciju, apdari, plānojumu, būvkonstrukcijas, būvgaldniecības

izstrādājumus un interjera apdari. Objekts ir augstvērtīgs

neoklasicisma arhitektūras piemērs ar izcilu un detaļās pilnībā

saglabājušos vēsturisko interjeru. Objekts ir tipoloģiski unikāla

ēka Latvijai, nozīmīga kultūrvēsturiskā aspektā, ainaviski un

arhitektoniski veido bijušā leprozorija apbūves dominanti. Talsu

leprozorijam ir būtiska nozīme Latvijas medicīnas vēsturē (lepras

ārstniecības vēsturē Latvijā, jo tas bijis vienīgais leprozorijs

Latvijā no 1936. līdz 2007. gadam), kā arī ir bijis

ievērojamu ārstu darbavieta. Objekts ir vienīgais Latvijā, kur

vienā būvē reliģiskā funkcija (lūgšanu telpa) apvienota ar

praktiskajām - specifisku medicīnas nozari saistītām funkcijām

(sekciju un morga telpas).

4.2. Objekta saglabājamās vērtības:

4.2.1. arhitektūras piemineklim - celtnes telpiskais

risinājums ainavā, būvmasu kārtojums, plānojums, konstruktīvā

sistēma un elementi, lakoniska fasāžu arhitektūra, tornis,

oriģinālie logi (to apdares elementi), oriģinālās ārdurvis

(vērtnes, to apdares elementi), oriģinālās iekšdurvis (vērtnes,

to apdares elementi), interjera dekoratīvā apdare,

būvgaldniecības izstrādājumi, kāpņu izveidojums, margas un to

apdare;

4.2.2. vēsturiska notikuma vietai - vēsturiskais konteksts,

notikumu raksturojoši un apliecinoši autentiski elementi,

telpiskais izveidojums, vēsturiskā patina un noskaņa.