Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-25

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1. un

2. panta, un 14. panta piektās daļas un Ministru

kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720

"Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas

un restaurācijas noteikumi" 2. punkta un

3.1. apakšpunkta kritērijiem.

4.1. Objekts ir pieskaitāms cilindrveida dobumakmeņiem, kas

uzskatāmi par seniem sakrālajiem jeb kulta akmeņiem. Šo akmeņu

augšdaļa parasti ir cilindriska, kas panākts, veidojot

kanelūrveida rievas. Akmens apakšdaļa, kas parasti ir jau zem

zemes, ir lielāka un masīvāka, neapstrādāta. Objekta caurmērs ir

1,03-1,22 m; augstums 0,62 m; cilindrveida daļas

augstums 0,32 m; dobuma caurmērs 0,30-0,38 m; dobuma

dziļums 0,025 m. 2022. gada 20. septembrī pie

Objekta tika veikts kontrolrakums un izdarīti 24 ģeoloģiskie

urbumi. Urbumi apliecināja, ka dobumakmens tuvumā virspusē visur

ir aramkārta, kādas senākas bedres vai akmeņu konstrukcijas

netika konstatētas. Kontrolrakumā noskaidrojās, ka dobumakmens

atrodas uz senās aramkārtas, tā tiešā tuvumā nav akmens apdares

gaitā veidojušās akmens šķembu. Tas nozīmē, ka dobumakmens savā

tagadējā vietā novietots jau pēc tam, kad akmens ir bijis

izveidots. Latvijā zināmi 11 šādi dobumakmeņi. Objekts ir viens

no trijiem Vidzemē zināmajiem cilindrveida dobumakmeņiem, kas

tiek saistīti ar tautas reliģijas ticējumiem pēcreformācijas

laikmetā.

4.2. Objekta saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā,

virszemes konstrukcijas, reljefs, arheoloģiskās senlietas.