3. pants

Saskaņā ar Noteikumu Nr.473

3.punktu Inspekcijā 2008.gada 7.novembrī ir izvērtēta Objekta

atbilstība kultūras pieminekļa statusam saskaņā ar normatīvajos

aktos par kultūras pieminekļiem noteiktajiem kritērijiem, kā arī

ņemot vērā Objekta vēsturisko, zinātnisko, māksliniecisko vai

citu kultūras vērtību un kultūras pieminekļa tipoloģiskās grupas

izplatību, un atzīts, ka ir pamatota Objekta iekļaušana

Pieminekļu sarakstā.

3.1. Ar Eiropas Padomes Vispārējo

konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai, kas

pieņemta ar likumu "Par Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par

kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai", kultūras mantojuma

jēdziena izpratnē par galveno tiek izvirzīts cilvēks un

cilvēciskās vērtības, kā arī atzīta nepieciešamība visus

sabiedrības pārstāvjus iesaistīt nepārtrauktajā kultūras

mantojuma noteikšanas un pārvaldības procesā (Preambulas 2. un

5.punkts). Konvencijas 2.pantā atspoguļota kultūras mantojuma

mūsdienīgas izpratnes definīcija, proti "kultūras mantojums

sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemti mantojumā no

pagātnes un kas, neatkarīgi no piederības, indivīdu un

sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par vērtību, pārliecības,

zināšanu, tradīciju atspoguļotājiem. Tas ietver arī vidi, kas

izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā, laikam ejot."

3.2. Likuma "Par kultūras

pieminekļu aizsardzību" 1.pantā noteikts, ka kultūras pieminekļi

ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un

atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko

notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī

atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi,

iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska,

mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana

nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī

starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta

2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras

pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju,

valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa

piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 15.punktu Pieminekļu

sarakstā kā vietējās nozīmes vēsturiska notikuma vietu var

iekļaut "teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar

Latvijas novada mērogā nozīmīgiem notikumiem vai ievērojamām

personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša

nozīme".

3.3. Objekta kultūrvēsturiskā

vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 15.punktā noteiktajam kritērijam

- tā ir teritorija ar vēstījumu par sabiedrības aktivitāti un

vienotību konkrētu mērķu sasniegšanā, kur norisinājušies būtiski

"nacionālās atmodas", kā arī ar kultūras un sabiedrisko kustību

attīstību saistīti notikumi. Šī vieta liecina par Latvijas valsts

jaunāko laiku vēstures notikumiem. Vietai ir ainaviska vērtība,

kas izceļama kontekstā ar Daugavas senkrastu. Vērtējot divdesmit

gadus senās vēstures notikumu vietas Latvijā, konstatējams, ka

Objekts ir viens no retajiem, kas saglabājies nepārveidots tā

laika veidolā.

3.4. Divdesmitā gadsimta 80.gadu

sākumā uzbūvētā brīvdabas estrāde ir Ikšķiles sabiedrības radošās

iniciatīvas un aktīvas darbības rezultāts. Estrādes kā

sabiedriski nozīmīgas būves radīšanā izšķirošā loma nebija valsts

vai vietējās pārvaldes iestādēm, bet gan vietējiem iedzīvotājiem,

kuru iniciatīvas, kā sabiedrības labas gribas izpausmes,

realizācija notika, brīvprātīgi pašorganizējoties un veltot

laiku, pūles un līdzekļus.

3.5. Estrāde saistīta ar

valstiskās neatkarības atgūšanas procesiem. 1987.gadā estrādē

tika nodibināta Latvijas Kultūras fonda Ikšķiles kopa, kas gadu

vēlāk iekļāvās Latvijas Tautas frontes sastāvā. Brīvdabas estrāde

ar tai piesaistīto teritoriju Daugavas senkrasta malā kļuva par

tautas neatkarības centienu paušanas un sapulču vietu, kur

pieņēma svarīgus lēmumus un izstrādāja darbības taktiku.

1988.gada 28.augustā estrādē svinīgi nodibināta Ikšķiles un

Tīnūžu ciema Latvijas Tautas frontes atbalsta grupa. Vēlāk tautas

manifestācijas laikā estrādē iesvētīts Ikšķiles

sarkanbaltsarkanais karogs. Minētie notikumi fiksēti

fotogrāfijās, atmiņu pierakstos un dokumentos. Kopš Objekta

izveidošanas un vēsturiskajiem notikumiem, kas tajā norisinājās,

teritorija nav mainījusies.