4. pants

Objekta kultūrvēsturiskā

vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 7.3.punktā noteiktajiem

kritērijiem.

4.1. Sv. Jāzepa katoļu baznīcas

senākā austrumu daļa ar altāri celta 18.gadsimta vidū - avotos

minēts 1737.-1743.gads. 19.gadsimta beigās baznīca pēc arhitektu

L.Melvila un K.E.Strandmaņa projekta tika paplašināta, veco

būvapjomu iekļaujot jaunās eklektisma stilā veidotās celtnes

būvķermenī. Ēkas fasāžu apdare ieguva neogotikas un neorenesanses

stila pazīmes ar plastiski bagātīgi veidotām detaļām. Apjomīgā

mūra ēka no "dancigas" dzeltenajiem ķieģeļiem ir celta kā

trīsjomu bazilika ar diviem transeptiem austrumu un rietumu ēkas

daļā. Transeptu galos uzcelti četri torņi, viens no tiem - pie

dienvidrietumu ēkas gala izcelts savā būvapjomā un augstumā.

Torņi pārsegti ar piramidālajām daudzšķautņu smailēm, baznīcas

jumts veidots no dabīgā šīfera. Interjeru dekoratīvā apdare

veidota greznajās rokoko ornamentikas formās. Baznīcā atrodas

septiņi valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Vērtīgākie interjera

apdares elementi ir jomu kokgriezuma kasešu griesti, skulpturālā

grupa "Golgāta", vecās baznīcas altāris (18.gadsimts) ēkas A

daļā, centrālais un divi sānu altāri - D pusē.

4.2. Liepājas Sv. Jāzepa katoļu

baznīca ir saglabājusi savu autentiskumu, vērtīgu eklektisma

stila formveidi un mākslinieciski izcilus interjera apdares

elementus un iekārtu. Latvijas kultūras mantojuma ainā rets

piemērs, kad vecās (18.gs.) baznīcas būvapjoms ticis iekļauts

19.gs. eklektisma stilā veidotās celtnes būvķermenī. Sv. Jāzepa

katoļu baznīca kopā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem -

Sv. Trīsvienības un Sv. Annas evaņģēliski luteriskajām baznīcām -

veido vizuālu Liepājas vēsturiskā centra trīsstūra panorāmu.

Ņemot vērā šajā punktā uzskaitītos

ēkas kultūrvēsturisko vērtību veidojošos un raksturojošos

elementus, Objekts vērtējams kā reti sastopamu tipu celtne, kā

arī nacionāli nozīmīgs sakrālās būvmākslas (eklektisma stila)

paraugs.