4. pants

Objekta kultūrvēsturiskā

vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 15.punktā noteiktajiem

kritērijiem, jo tam ir izglītojoša nozīme kā vēsturiskai liecībai

par divu izcilu Latvijas kultūras un sabiedrisko darbinieku -

Raiņa (1865-1929) un Aspazijas (1865-1943) dzīvi un radošo

darbību. 1903.gada maijā Rainis un Aspazija atgriezās no trimdas

Slobodskā (bijusī Vjatkas guberņa Krievijā) un par saviem

līdzekļiem nolēma būvēt vasarnīcu Jūrmalā. 1903.gada decembrī

Rainim mājas būvēšanai tika piešķirta zeme valsts vasarnīcu

iecirknī Nr.16, Slokas mežsaimniecībā (Mellužos, Aleksandra

prospektā 16). Projektu saskaņoja un būvniecību uzsāka 1904.gada

pavasarī. Būvdarbi (augšstāvā) turpinājās 1905.gadā. Rainis šajā

laikā radoši strādāja (tulkoja Gēti, rakstīja dzejoļus, lugu

"Uguns un nakts") un tikās ar pazīstamiem kultūras darbiniekiem

(A.Birkertu, E.Dārziņu, K.Skalbi, B.Skujenieci un citiem). Sakarā

ar 1905.gada revolūcijas notikumiem dzejnieki 1905.gada decembrī

emigrēja no Latvijas un vasarnīcu pārvaldīja Raiņa māsa Dora

Stučka. Ar A.Deglava starpniecību ēka līdz 1914.gadam tika

pārdota. Objekts ir arī tipisks Jūrmalas vasarnīcu arhitektūras

paraugs, kurš saglabājies bez ievērojamām pārbūvēm. Jūrmalas

pilsētas Attīstības plānā ēka noteikta kā arhitektoniski vērtīga,

saglabājama un restaurējama un atrodas valsts nozīmes

aizsargājama pilsētbūvniecības pieminekļa

"Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons"

(valsts aizsardzības Nr.6092) teritorijā.