3. pants

Inspekcijā 2009.gada 8.janvārī izvērtēta Objekta atbilstība

kultūras pieminekļa statusam. Konstatēts, ka ēkas arhitektūra ir

neizteiksmīga, tā būvēta kā tipveida īres nams ar slikti

proporcionētām istabām un pieder pie bieži sastopama tipa

celtnēm. Vizuālā novērtējumā Objektā netika konstatētas

kultūrvēsturiskas interjera vērtības, kā arī mākslinieciski

augstvērtīga apdare un krāsojums. Iekštelpu apdare tipiska

20.gadsimta sākuma Rīgas īres namiem. Objekta kultūrvēsturisko

vērtību veido tā apjoms un novietne. Ēka atrodas UNESCO Pasaules

kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs"

(valsts aizsardzības Nr.852) aizsardzības zonā un ir valsts

nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas

vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr.7442) daļa.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu būtiski

privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir

attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Administratīvā

procesa likuma 65.panta trešā daļa un 66.panta pirmās daļas

4.punkts nosaka pienākumu izdarīt lietderības apsvērumus. No

kultūras pieminekļa statusa izrietošie īpašnieka (valdītāja)

tiesību aprobežojumi un apgrūtinājumi, it īpaši attiecībā uz

Objekta oriģinālsubstances saglabāšanas prasībām iekštelpās, šajā

gadījumā nav samērojami ar nelielo ieguvumu sabiedrībai.

Salīdzinoši izvērtējot Latvijas, tai skaitā Rīgas, arhitektūras

mantojumu kopumā, objekts neatbilst Ministru kabineta 2003.gada

26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras

pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju,

valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa

piešķiršanu" 12.3.punktā noteiktajiem vietējas nozīmes

arhitektūras pieminekļa statusa kritērijiem. Līdz ar to nav

pamata, lai tas atrastos Pieminekļu sarakstā kā atsevišķs

kultūras piemineklis.