Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474

10.punktā noteiktajiem kritērijiem. Kaujas vieta pie bijušā Vīķu

kroga saistīta ar Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu - Latvijas

Atbrīvošanas karu, kam bija būtiska loma Latvijas valstiskuma

veidošanās procesā. Vīķu kroga apkārtnē 1919.gada 3.novembrī

norisinājās kauja starp Latvijas armijas Latgales divīzijas

8.Daugavpils kājnieku pulku un Bermonta - Avalova Dzelzsdivīziju,

kuras laikā krita 9 Latvijas armijas virsnieki un 25 kareivji,

bet 109 kareivji tika ievainoti. Kaujas sekmīgais rezultāts ļāva

turpināt Latvijas armijas uzbrukumu Pārdaugavas virzienā un

11.novembrī pabeigt Rīgas atbrīvošanas operāciju.

Vīķu kroga apkārtne pirmās Latvijas Republikas laikā tika

noteikta par vēsturisku kaujas vietu. Objektā 1938.gada 21.aprīlī

tika ierīkota piemiņas vieta - iestādīta piemiņas birzs (31 bērzs

un 109 egles) un ielikts piemiņas zīmes pamatakmens.