Vairogs4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474
6.1.punktā noteiktajiem kritērijiem. Dundagas baznīcas senkapu
senākā apbedījumu daļa hronoloģiski attiecināma uz 12.gadsimtu.
Arheoloģiskie atradumi apliecina senākas par 1766.gadu cilvēku
darbības pēdas tagadējā Dundagas baznīcas vietā. Atrastās
liecības par kuršu ugunskapiem ir uzskatāms par kuršu
apdzīvotajās teritorijās vistālāk uz ziemeļiem (līdztekus Nevejas
un Upesvagaru senkapiem) konstatēto apbedījumu vietu. Arī
viduslaikos šajā kapulaukā tika turpinātas iepriekšējā laikmeta
apbedīšanas tradīcijas, mirušos sadedzinot. Savukārt pēc
kristietības nostiprināšanās Dundagas apkārtnē pagāniskajā kuršu
apbedījumu vietā tika iekārtota kristīgā kapsēta. Tādējādi
Objekts unikālā veidā raksturo pirmskristīgo apbedīšanas vietas
pāraugšanu kristīgajā kapsētā, kā arī vienas no lielākās baltu
grupas (kuršu) materiālās un garīgās kultūras kontinuitāti un
noturīgumu vairāku laikmetu garumā.