Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā

mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas

teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas

ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir

vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras

vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas

valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474

"Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,

izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi

degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk -

Noteikumi Nr.474) 8.1.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā

valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu

zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi - mākslas

darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un

kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19.gadsimtam

ieskaitot). Saskaņā ar Noteikumu Nr.474 13.1. un 13.3.punktu kā

vietējās nozīmes mākslas pieminekļus var iekļaut objektus ar

zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi - reģionam

raksturīgus mākslas paraugus un primitīvās mākslas paraugus, kas

raksturo laikmetu un konkrētu apvidu.