Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā

mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas

teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas

ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir

vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras

vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas

valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474

"Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,

izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi

degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk -

Noteikumi Nr.474) 7.1.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā

valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut objektus ar

izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi -

nozīmīgas vietas - kombinētus cilvēka un dabas veidojumus

(piemēram, pilsētu vēsturiskos centrus, ciemus, dārzus, parkus)

un kultūrvēsturiskas cilvēka veidotas ainavas (līdz 19.gadsimtam

ieskaitot) - teritorijas, kurām ir starptautiska vai nacionāla

arhitektoniska, vēsturiska, estētiska un etnogrāfiska

vērtība.