Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu

Nr.474 8.1., 8.2., 13.1. un 13.2.punktā noteiktajiem

kritērijiem.

4.1. Svečturis ir augstvērtīgs alvas lējuma paraugs, kas

labi raksturo baroka laika lietišķās mākslas augsto līmeni

Latvijā un vietējo meistaru darbnīcu produkciju. Nozīmīgs kā reti

saglabājusies liecība par konkrēta alvas lējēja darbu baznīcu

iekārtas priekšmetu darināšanas kontekstā. Atbilst Noteikumu

Nr.474 8.1.punktam.

Svečtura saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais

risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina.

4.2. Svečturis ir augstvērtīgs alvas lējuma paraugs, kas

labi raksturo baroka laika lietišķās mākslas augsto līmeni

Latvijā un vietējo meistaru darbnīcu produkciju. Nozīmīgs kā

salīdzinoši reti saglabājusies liecība par alvas lējēju darbnīcu

izstrādājumu iekļaušanu baznīcas iekārtojumā. Atbilst Noteikumu

Nr.474 8.1.punktam.

Svečtura saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais

risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina.

4.3. Lasāmpults ir nozīmīgs koktēlniecības paraugs, kas

parāda vēsturisko stilu mijas periodu pārejā no manierisma uz

baroku un iekļaujas kopējā baznīcas 17.gadsimta iekārtas

priekšmetu ansamblī. Labi raksturo vietējās mākslas tradīcijas un

to profesionālo līmeni. Atbilst Noteikumu Nr.474

8.1.punktam.

Lasāmpults saglabājamās vērtības: materiāls,

dekoratīvais risinājums un virsmas apdare.

4.4. Krucifikss ir nozīmīgs kā datēts 19.gadsimta otrās

puses meistara darba paraugs, kas parāda reģionālo kokgriezuma

tradīciju attīstību un pielietojumu sakrālo interjeru

iekārtojumā. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

Krucifiksa saglabājamās vērtības: krusts, Kristus

figūra, materiāls, kokgriezums un virsmas apdare.

4.5. Krucifikss ar pamatni ir nozīmīgs kā sakrālās

tēlniecības paraugs, kas parāda tradicionālo krucifiksa

kokgriezuma formu variāciju un profesionāla 19.gadsimta otrās

puses amatnieka darbu. Atbilst Noteikumu Nr.474

13.1.punktam.

Krucifiksa ar pamatni saglabājamās vērtības: krusts ar

pamatni, Kristus figūra, materiāls, kokgriezums un virsmas

apdare.

4.6. Ciborija kausi ir nozīmīgi kā labi saglabājušies

klasicisma laikmeta sudrabkaļu darbnīcas produkcijas paraugi, kas

raksturo vēsturisko stilu attīstību lietišķajā mākslā, kā arī šīs

nozares kultūrvēsturisko kontekstu. Atbilst Noteikumu Nr.474

13.2.punktam.

Ciborija kausu saglabājamās vērtības: materiāls,

dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā

patina.

4.7. Krucifikss labi raksturo profesionāla kokgriezēja

darbu un reģionālās tradīcijas sakrālo interjeru, iekārtās

iekļaujot kokgriezuma figūras. Nozīmīgs kā tipisks 20.gadsimta

pirmās puses sakrālās tēlniecības paraugs. Atbilst Noteikumu

Nr.474 13.1.punktam.

Krucifiksa saglabājamās vērtības: krusts, Kristus

figūra, materiāls, kokgriezums un virsmas apdare.

4.8. Kauss ir nozīmīgs kā 19.gadsimta pirmās puses

sudrabkaļu darbnīcas produkcijas paraugs un dārgmetāla

izstrādājums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.2.punktam.

Kausa saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais

risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina.

4.9. Glezna "Kristus aicina draudzi pie sevis" ir

augstvērtīgs 20.gadsimta sākuma glezniecības paraugs, kas

raksturo Latvijas glezniecības skolas augsto līmeni

19./20.gadsimta mijā. Īpaši nozīmīgs kā vienīgais izcilā meistara

Johana Valtera - Kūrava sakrālās glezniecības darbs, kas

saglabājies Latvijā. Atbilst Noteikumu Nr.474

8.2.punktam.

Gleznas "Kristus aicina draudzi pie sevis" saglabājamās

vērtības: audekls un gleznojums.