Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir

kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un

atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un

atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir

vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras

vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas

valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474

"Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,

izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa

piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 13.1. punktu

Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes mākslas pieminekli var

iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai

izglītojošu nozīmi: reģionam raksturīgus mākslas paraugus un

saskaņā ar 13.2. punktu: mākslinieciski mazāk nozīmīgus

profesionālu autoru parakstītus darbus, saskaņā ar 8.1. punktu,

kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus

ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi:

mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu

un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19.

gadsimtam ieskaitot) un saskaņā ar 8.2. punktu: mākslas darbus

vai to daļas, kas dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas

tradīcijām Eiropā un Latvijā (vecākus par 50 gadiem).