Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir

kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un

atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un

atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir

vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras

vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas

valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474

"Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,

izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa

piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 8.2. un 8.3.

punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas

pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku,

kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to

daļas, kas dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas

tradīcijām Eiropā un Latvijā (vecākus par 50 gadiem) un latviešu

nacionālās profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbus

(ņemot vērā to retumu, autora personību un konkrētā mākslas darba

izpildījuma kvalitāti), kas ir parakstīti vai kuriem atributējot

(veicot konkrētas darbības parametru, materiāla, izpildījuma

tehnikas, iespējamā autora vai skolas, izgatavošanas vietas un

izgatavošanas laika noteikšanai) ir noteikts konkrētā priekšmeta

pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko

vērtību (vecākus par 25 gadiem).