4. pants

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474

7.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Objekta senākais apjoms

redzams jau 1823. gada fasāžu notinumos, kur ēkai ir trīs stāvi

ar jumta izbūvi. 1902. gadā ēkai uzbūvēts ceturtais stāvs un

mansards, izmainot fasādes stilu pēc arhitekta K. Pēkšēna

projekta. Šajā laikā fasāde iegūst bagātīgo jūgendstila apdari,

kura tiek variēta arī kāpņu telpā un iekštelpās. No senākās

celtnes pārbūvētā ēka ir viens no Rīgas jūgendstila arhitektūras

šedevriem, kas izpaužas gan fasādes dekoratīvi plastiskajā

apdarē, gan interjeros. Objekts ir izcils jūgendstila piemērs,

ievērojama arhitekta autordarbs. Pilnībā saglabājis augstvērtīgo

jūgendstila fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju un

plastisko apdari, kā arī ļoti vērtīgus jūgendstila

interjerus.

Objekta saglabājamās vērtības: vēsturiskā apjoma (bez vēlāka

laika pārbūvēm) telpiskais risinājums pilsētvidē, fasāžu

arhitektoniski mākslinieciskais risinājums un apdare, vēsturiskās

būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojuma

pamatstruktūra, vēsturiskā interjera dekoratīvā apdare.