Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir

kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un

atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un

atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir

vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras

vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas

valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474

"Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību,

izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa

piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi Nr.474) 4.2. punkta un

7.3. punkta noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes

arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus: arhitektūras

un pilsētbūvniecības pieminekļi - pilsētu vēsturiskie centri,

ciemi, dārzi, parki, kultūrvēsturiskās ainavas, muižu apbūve,

tautas celtniecības objekti, ēkas un konstrukcijas, iekārtas un

priekšmeti, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir

starptautiski vai nacionāli nozīmīgi vēsturisko stilu piemēri,

ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes, kā

arī būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un

rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu

paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu

celtnes (vecākas par 50 gadiem).