4. pants

Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474

12.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Neibādes kūrorta

apbūve sākusi veidoties 19. gadsimta divdesmitajos gados. Objekts

celts kā viena no kūrorta ēkām - tā sauktais vannūzis vai vannu

māja. Tā ir ēka, kurā atradušās vannas ar jūras ūdeni, kas

sākotnēji pievests mucās ar zirgiem, lai apmeklētāji varētu

baudīt jūras ūdens peldes. Objekts celts 19. gadsimta beigās, un

ir vienīgā no 5 kūrorta ēkām, kas nav gājusi bojā Pirmajā

pasaules karā. Pēc kara tā izmantota kā dzīvojamā māja, saukta

par Dīcmaņa māju - šajā laikā notikusi iekštelpu pārbūve, un

veiktas izmaiņas interjera apdarē.

Objekts ir pilnībā saglabājis oriģinālo būvapjomu, fasāžu

arhitektonisko kompozīciju un dekoratīvo apdari, oriģinālos

būvmateriālus un būvelementus. Saglabājusies plānojuma

pamatstruktūra, kā arī būvgaldniecības izstrādājumi (logi,

durvis, kāpnes u.c.). Objektam ir augsta autentiskuma pakāpe. Tā

ir vienīgā ēka, kas nepārbūvētā veidā saglabājusies no

kādreizējās Neibādes kūrorta apbūves. Sākotnējās funkcijas dēļ

vērtējama kā tipoloģiski interesants un rets objekts, vērtīgs kā

nozīmīga kultūrvēsturiska liecība par Vidzemes jūrmalas

kūrortpilsētas attīstību un tās iedzīvotāju saimniecisko un

sabiedrisko dzīvi 19. gadsimtā.

Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums

ainavā, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare,

vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi,

plānojuma struktūra, saglabājusies vēsturiskā interjera

apdare.