3. pants

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu

aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir

kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un

atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un

atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir

vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras

vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas

valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu

Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti,

aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša

objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk - Noteikumi

Nr. 474) 8.2. un 8.3. punktā noteikto Kultūras

pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var

iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai

izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kas dod

priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas tradīcijām Eiropā un

Latvijā (vecākus par 50 gadiem) un latviešu nacionālās

profesionālās mākslas un cittautu meistaru darbus (ņemot vērā to

retumu, autora personību un konkrētā mākslas darba izpildījuma

kvalitāti), kas ir parakstīti vai kuriem atributējot (veicot

konkrētas darbības parametru, materiāla, izpildījuma tehnikas,

iespējamā autora vai skolas, izgatavošanas vietas un

izgatavošanas laika noteikšanai) ir noteikts konkrētā priekšmeta

pazīmju kopums, kas atklāj tā izcelsmi un nosaka māksliniecisko

vērtību (vecākus par 25 gadiem).