22. pants

Rīcībspējas ierobežošana un atzīšana par rīcībnespējīgu

1. Ja kāda persona jāatzīst par

rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un

tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses

iestādes, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Ja kāda no Līgumslēdzēju Pušu

iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses

pilsoni, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta atrodas

šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par rīcībspējā

ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to attiecīgo

otras Līgumslēdzējas Puses iestādi. Ja iestāde, kas šādā veidā

informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās

darbības iestādei tās pilsoņu pastāvīgajā dzīvesvietā vai

uzturēšanās vietā vai nedod atbildi triju mēnešu laikā, tad šīs

personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde var izskatīt

lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par

rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādu

pamatu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras

pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai

atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras

Līgumslēdzējas Puses iestādei.

3. Šī panta 1. un 2.punkta

noteikumi arī piemērojami, atceļot rīcībspējas ierobežojumus vai

atzīstot personu par rīcībspējīgu.

4. Gadījumos, kad nav pieļaujama

kavēšanās, personas pastāvīgās dzīvesvietas vai uzturēšanās

vietas iestāde pati veiks pasākumus, kas ir nepieciešami personas

atzīšanai par ierobežoti rīcībspējīgu vai rīcībnespējīgu, ja tas

nepieciešams šīs personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Lēmums

par šiem pasākumiem jānosūta attiecīgajai tās Līgumslēdzējas

Puses iestādei, kuras pilsonis ir minētā persona; šie lēmumi ir

atceļami, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko

citu.