3. pants

Lokāmo formu par vairāk

ieteicamu liek atzīt arī terminoloģiskie kritēriji, eiras

gadījumā - jo īpaši tas, ka latviešu valodā gandrīz visu ārzemju

valūtu nosaukumi (piem., vācu feniņš, krievu

kapeika, austriešu šiliņš) ir piemērojušies

latviešu valodas gramatikas un fonētikas īpatnībām, kā arī tas,

ka, jo biežāk un plašāk tautā kāds termins lietojams, jo vairāk

jārēķinās ar to, ka tautas mutē daudzi nelokāmie vārdi ar laiku

kļūst par lokāmiem (piem., peso, kruzeiro reti jālieto,

tie saglabā nelokāmo formu, turpretī eiras latviešu valodā

būs jālieto ikdienā).